Aizvadītā nedēļa valdības locekļiem un likumdevējiem bijusi trauksmaina. Viņi visiem spēkiem centušies uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Kā varēja, tā uzlaboja. Vispār Latvijas ekonomikā notikuši divi brīnumi, kurus neviens nespēj izskaidrot.
Tieslietu ministrs pret reiderismu
Tieslietu ministrijas darba grupa ir solījusi līdz 8. martam sagatavot Komerclikuma grozījumus, kuru mērķis būtu atrisināt reiderisma un ieilgušu saimniecisku strīdu problēmu. Ar reiderismu darba grupas locekļi saprot situāciju, kad Uzņēmumu reģistrā tiek iesniegti viltoti dokumenti par uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku maiņu. Pēc kāda laika it kā pārdotā vai nodotā īpašuma patiesais saimnieks uzzina par pārkāpumiem un sāk atjaunot sava tiesības. Precedenti jau ir bijuši, un ne viens vien. Tomēr pati skaļākā lieta ir amatpersonu maiņa uzņēmumā Ventbunkers. Un ja šādu precedentu nebūtu, diezin vai Tieslietu ministrija būtu sākusi gatavot grozījumus likumā.
Tā kā «cirka numuri» uzņēmumā Ventbunkers redzeslokā parādījušies aizvien biežāk, ministrs Gaidis Bērziņš pat tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, lai apspriestu problēmu un no uzņēmējiem dzirdētu konkrētus priekšlikumus. LTRK valdes priekšsēdētājs. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka privātos uzņēmējus no riska varētu pasargāt, pieprasot papildus drošību parakstiem uz Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem par īpašnieka maiņu. Piemēram, notariāli apstiprinot, parakstot dokumentus iesniegšanas vietā, kā arī izmantojot elektronisko parakstu. Bez tam, būtu nepieciešams ieviest praksi, ka īpašnieka maiņa faktiski notiek tikai pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis dokumentus, nevis darījuma noslēgšanas brīdī.
Par otru svarīgo tēmu ministra un uzņēmēju sarunās kļuvuši saimnieciskie strīdi tiesās, kas velkas gadiem un rezultātā kļūst bezjēdzīgi. Puses vienojās, ka šāda veida strīdi no vispārējās tiesvedības ir jāizdala atsevišķā kategorijā un jāpaātrina to izskatīšana. Bez tam, šāda veida strīdu dalībniekiem var uzlikt par pienākumu vēl līdz tiesai iziet mediācijas procedūru – lai mierīgā ceļā risinātu jautājumu ar īpaša starpnieka vai konkrētajā lietā neiesaistīta tiesneša vai tiesas darbinieka palīdzību.
Kā kļūt par labu nodokļu maksātāju?
Vēl kāda likumdošanas iniciatīva, kas radusies parlamenta dzīlēs, ir grozījumi likumam «Par nodokļiem un nodevām», ar mērķi padziļināt sadarbību starp valsts un privāto sektoru. Konkrētāk, grozījumu būtība slēpjas nodokļu maksātāju tā sauktā «baltā saraksta» izveidē ( t.i. labo nodokļu maksātāju). Ja nodokļu maksātājs atbildīs izvirzītajām prasībām, VID sola visādus labumus.
Saskaņā ar šī brīža likumprojektu, «baltajā sarakstā» varēs iekļūt uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību vairāk nekā trīs gadus un, kuru nodokļu parāds nepārsniedz simts latus. Uzņēmums nedrīkstēs atrasties maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesā. Uzņēmuma amatpersonas nevar būt aizdomās turamā statusā kriminālprocesā (nedrīkst būt atzīti vainīgi noziegumos). Bez tam, 12 mēnešu laikā, no programmas uzsākšanas darbosies papildu kritēriji, kas samazinās dalībnieku skaitu. Pirmajam etapam tiks pielaisti tikai uzņēmumi kam pēdējā gadā neto apgrozījums ir lielāks par 3 miljoniem latu, summa, kas pārskaitīta nodokļos – 500 000 lati, vidējais darbinieku skaits pēdējos sešos mēnešos – 25 cilvēki ar vidējo mēnešalgu 600 lati. Pēc VID datiem, apgrozījums virs 3 miljoniem latu Latvijā ir 1 445 uzņēmumiem (0,8% no kopējā uzņēmumu skaita). Šie uzņēmumi veido 65,4% no valsts budžeta ienākumiem.
Kompānijas, kas spēs izlīst caur šo «adatas aci», kā bonusu iegūs iespēju trīs dienās saņemt PVN atmaksu, vienkāršotas muitas procedūras, individuālu konsultantu VID un ātrākas rakstiska atbildes no fiskālā resora.
Pēc Finanšu ministrijas, kas piedalās grozījumu izstrādē, prognozēm, programma varētu sākt darboties 2012. gada 1. jūlijā.
Atliek vien novēlēt visiem likumdošanas procesa dalībniekiem pabeigt uzsākto, ņemot vērā, ka visas augstāk minētās idejas tiek apspriestas gadiem, bet praksē tā arī nav ieviestas. Lai gan tās būtiski atvieglotu dzīvi saimnieciskās darbības veicējiem Latvijā.
VID tev seko
Taču, ne vienmēr runcim tiek krējuma pods. Kā vienmēr, ar vienu roku mums dod, ar otru – ņem. Aizvadītajā nedēļā klajā nāca informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests plāno izmantot lielveikalu datu bāzes, lai pārliecinātos vai konkrētās personas ieņēmumi sakrīt ar izdevumiem. Viens no kontroles veidiem ir tirdzniecības tīklu lojalitātes kartēs uzkrātās informācijas analīze. Dažas kartes piedāvā atlaides, citas uzkrāj naudiņu vai punktus, taču visās tajās ir informācija par veikto pirkumu summām.
No 2010. gada sākuma VID cīņā ar ēnu ekonomiku sākusi aktīvi strādāt ar fiziskajām personām, izmantojot elektronisko risku novērtēšanas sistēmu RASA. Programma salīdzina Latvijas iedzīvotāju ienākumus un izdevumus, nepieciešamības gadījumā piešķirot objektam aizdomās turamā statusu. Tam tiek izmantota VID datu bāze, kā arī informācija no dažādiem reģistriem: Zemesgrāmatas, CSDD u.c. Šobrīd VID izskata iespēju risku novērtēšanai izmantot arī tirdzniecība stiklu informāciju.
Tirgotāji šādā iniciatīvā īpašu jēgu nesaskata. Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka lojalitātes kartes faktiski ir anonīmas. Pie tam vienu kartiņu var lietot vairāki ģimenes locekļi, jo pirkuma veikšana slaikā autorizācijas nenotiek.
Taču tajā ir arī pozitīvais moments: paziņojot par savu nodomu, VID apbruņoja iedzīvotājus ar nenovērtējamu informāciju. Bet, kas ir informēts, tas ir apbruņots. Pēc BNN informācijas, daudzi iepērkoties vienkārši atteikušies no lojalitātes karšu lietošanas.
Nu gan ietirgojuši!
Tagad mazliet par brīnumiem. Šajā nedēļā tādi ir bijuši divi. Pirmais no tiem ir noticis mazumtirdzniecībā, kur pēc CSP datiem 2012. gada janvārī, salīdzinot ar 2011. gada decembri, pārdošanas apjomi pieauguši par 16,6%, bet atsevišķās pozīcijās pat vairāk nekā par 50%. Piemēram, tekstilizstrādājumu tirdzniecība gada laikā pieaugusi par 38,7%, datoru un telekomunikācijas aprīkojuma tirdzniecība par 65,5%, mēbeļu tirdzniecības apjoms audzis par 58,5%, bet paklāju un citu segumu tirdzniecības apjoms par 79,9%.
SEB bankas ekonomists Dainis Gaišpuitis atzina, ka izskaidrot šo statistiku ir neiespējami. Atliek vien izteikt spekulācijas par milzīgā lēciena iemesliem. Pēc Gaišpuita vārdiem, var tikai pieļaut, ka iedzīvotāji izlēmuši tērēties, saņemot salīdzinoši nelielos apkures rēķinus par decembri, un/vai savu ieguldījumu devuši tūristi. Ir vēl viena versija – lieli personīgie līdzekļi skaidrā naudā, kas nonākuši iedzīvotāju rokās pēc baumām par Swedbank problēmām. Visbeidzot viņš pat pieļauj kļūdu aprēķinos, jo detalizēta un racionāla skaidrojuma šiem skaitļiem nav.
Lija Strašuna no Swedbank komentēja šādi: tirdzniecības dzinējspēks janvārī bijusi iedzīvotāju turīgākā daļa, un, ja tā, tad par minētajiem skaitļiem priecāties nevajag, bet ar steigu jārisina dažādā ienākumu līmeņa problēma.
Tomēr savādi, ka neviens no ekspertiem neminēja, ka tirdzniecības apjoma pieaugums ir atlaides, ko devuši veikali, lai atbrīvotos no noliktavā esošajām precēm. Lai kā arī tur nebūtu, patīkami ir apzināties, ka mūsu valstī vēl var notikt neizskaidrojami brīnumi.
Latvija visas planētas priekšgalā
Turpmākais saistīts ar Ekonomijas ministrijas jaunāko ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību 2013.-2016. gadā. Saskaņā ar dokumentu, minētajā laika posmā Latvijas ekonomika ik gadu piedzīvos pieaugumu no 3% līdz 4,7%. Ziņojuma autori tomēr brīdina, ka šie cipari būs atkarīgi no situācijas eirozonā, kas šobrīd piedzīvo dziļo krīzi un no Latvijas valdības politikas efektivitātes paaugstinot vietējo uzņēmēju konkurētspēju. Tomēr rodas iespaids, ka Ekonomika ministrija neseko situācijai pasaules ekonomikā un Eurostat publicētajām IKP pieauguma prognozēm ES valstīs.
Pēc Eiropas statistikas iestādes datiem 2011. gadā virkne eirozonas valstu piedzīvoja recesiju (IKP samazinājums divus ceturkšņus pēc kārtas). Arī prognozes šim gadam nav iepriecinošas – tikai atsevišķas valstis piedzīvos ekonomikas pieaugumu virs 1%. Un diezin vai ES piedzīvos izrāvienu 2013. gadā. Tāpēc ir pilnīgi nesaprotams, pēc kādiem aprēķiniem Ekonomikas ministrija cer, ka Latvijā (kura, starp citu, 2014. gadā plāno pievienoties knapi elpojošajai eirozonai) viss norisināsies tik pozitīvi. Taču, ja tas notiks, mums atkal būs darīšana ar brīnumu.
Ref: 017.011.103.666
A ko, brīnumi var notikt tikai Igaunijā?