Mājokļa uzturēšana kļūst arvien dārgāka – pērn šie izdevumi sasniedza 90 latus uz vienu mājsaimniecību mēnesī. Lai arī tas ir tikpat daudz, kā 2009.gadā, jāņem vērā, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir sarukuši. Rezultātā mājokļa uzturēšanas izdevumu īpatsvars turpināja augt.
Ievērojami smagāku mājokļa izdevumu nastu izjuta mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem. Šīs mājsaimniecības mājokļa izmaksu segšanai 2011.gadā tērēja 35% (gadu iepriekš šie maksājumu nepārsniedza 30%) no to rīcībā esošajiem ienākumiem, savukārt mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem – 12%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn ievērojami pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ar mājokli saistītie izdevumi sagādā nopietnas finansiālas problēmas. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām šādi maksājumi ir ļoti apgrūtinoši, turpināja pieaugt no 35% 2009.gadā līdz 41% 2010.gadā un līdz 44% 2011.gadā. Tik augsts mājokļa izdevumu slogs nav novērots kopš apsekojuma uzsākšanas 2005.gadā.
Kopumā 89% mājsaimniecību (gadu iepriekš 86%) atbildēja, ka ar mājokli saistītie izdevumi tām ir ļoti apgrūtinoši vai nedaudz apgrūtinoši.
Neraugoties uz pašvaldību centieniem palīdzēt trūcīgām mājsaimniecībām segt mājokļa izmaksas, tās ne vienmēr ir spējīgas norēķināties par šiem maksājumiem. Pērn 23% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ bija palikušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem (2010.gadā – 22%). Visaugstākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bija starp mājsaimniecībām, kas sastāv no viena pieaugušā ar bērniem līdz 17 gadu vecumam. 48% šādu nepilno ģimeņu naudas trūkuma dēļ ir bijušas parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem.
Kopējais mājsaimniecību skaits, kurām pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem, sasniedza aptuveni 196 tūkstošus, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš vai par vairāk par trešdaļu (34%) vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Ref: 102.000.102.1181