Kārtējā pirmssvētku nedēļa sagādāja vairākus pārsteigumus, no kuriem galvenais – Latvijā tomēr atradās brīvprātīgie, kas izvēlējās paziņot valstij par saviem naudas uzkrājumiem mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas ietvaros.
Četri drosmīgie
Tiesa, drošsirži ir tikai četri, bet vai tādēļ uzreiz gaudīsimies, iespējams taču, ka viņiem uzradīsies sekotāji. Vismaz Valsts ieņēmumu dienestam ir radies iemesls lepoties ar rezultātiem. Iepriekšminētie celmlauži deklarēja ienākumus, kas ir saņemti laika posmā no 1991.gada sākuma līdz 2007.gada beigām, – kopsummā 111,1 tūkstoti latu. Atbilstoši sākumdeklarēšanas likumam, viņiem no uzkrājumiem jāsamaksā ienākuma nodoklis ar atvieglotu likmi – 15% vai 16,6 tūkstoši latu. No tiem pagaidām samaksāti 2,6 tūkstoši latu. Funkcionāri sola, ka nedz šiem apzinīgajiem rezidentiem, nedz to sekotājiem (ja tādi atradīsies) nedraud atbildība par nodokļu nemaksāšanu pagātnē.
Kopumā, kā apgalvo VID, iedzīvotāju aktivitāte nulles deklarāciju aizpildīšanā ir manāmi pieaugusi: ja marta sākumā vidēji dienā iesniedza aptuveni 250 aizpildītus paziņojumus, tad pagājušajā nedēļā ik dienu vidēji iesniedza jau 460 deklarācijas. Kaut arī Latvijas iedzīvotāji sen ir pieradināti lietot internetbankas un citas elektroniskās maksājumu un sakaru sistēmas, tomēr no 12 650 iesniegtajām deklarācijām 90% ir papīra formā. Taču, ierēdniecība ir apmierināta, ka valsts iedzīvotāju dominējošs vairākums pamatvilcienos ir caurmērā labi informēts par valstī notiekošo kampaņu. Saskaņā ar VID un sabiedriskās domas izpētes aģentūras Latvijas fakti veikto aptauju, tikai 17% vispār nav dzirdējuši par to. Turklāt 62,7% ir pārliecināti, ka viņiem pašiem nevajag atskaitīties par mantisko stāvokli.
Afganistānas tranzīts
Ne pa jokam izvērsusies cīņa par tā saucamo tranzīta ceļu no Afganistānas. Ne tikai Latvija cenšas to saņemt. Izmanīgie lietuvieši jau piespēlējuši amerikāņu draugiem aprēķinus, kas pierāda, ka šīs kravu plūsmas virzīšana caur Klaipēdu ir pats pareizākais lēmums (salīdzinājumam: pērn Klaipēdas ostā kopumā pārkrauti 382 tūkstoši TEU, Rīgas ostā – 303 tūkstoši). NATO spēku galvenā kontingenta izvešanas gaitā Afganistānu atstās aptuveni 130 tūkstoši militārpersonu, 70 tūkstoši transportlīdzekļu un apmēram 120 kravas konteineru. Par pēdējiem Baltijas valstis pašlaik arīdzan cīnās savā starpā. Tāpēc aizritējušajā nedēļā Latvijas Republikas satiksmes ministrs Aivis Ronis devās vizītē uz ASV, kur apsprieda šīs straumes saņemšanas perspektīvas, bet pašlaik viņš atrodas Krievijā, jo kravas atpakaļvirziens acīmredzot ies caur Krievijas lidostu Uļjanovskā.
Roņa lietuviešu kolēģis Eliģijs Masjulis apmeklēja Savienotās Valstis vēl agrāk – janvārī. Šobrīd viņš ir paziņojis masu medijiem, ka mūsu dienvidu kaimiņiem ir nodibināts ļoti ciešs kontakts ar ASV Aizsardzības ministrijas struktūrvienību, kura ir atbildīga par loģistiku: «Mēs iesniedzām aprēķinus un piedāvājumus, kas pierāda, ka kravu izvešana no Afganistānas caur Klaipēdas ostu ir patiešām ekonomiski izdevīga».
Tiesa, arī Afganistānas virzienā kravu plūsma vēl nav pavisam izsīkusi. Aprīlī uzsākti regulāri avioreisi no Rīgas uz Afganistānu. Katru dienu turp kursē divi līdz trīs amerikāņu kravu pārvadājumu aviosabiedrību Boeing 747 gaisa kuģi – katrs ar 100 tonnām kravas uz borta. Latvijas Satiksmes ministrijā cer, ka šo maršrutu izdosies piesaistīt arī atpakaļvirziena tranzīta apkalpošanai.
Dombrovskim vienmēr ir taisnība?
«Ekonomistu apvienība 2010» aizvadītajā nedēļā prezentēja premjerministra Valda Dombrovska un zviedru ekonomista Andersa Oslunda sarakstītās grāmatas «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi» («How Latvia Came through the Financial Crises») tulkojumu latviešu valodā. Oriģinālversiju pagājušā gada vasarā izdeva Vašingtonas Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūts. Pārtulkotās grāmatas, kas pagaidām ir pieejama tikai elektroniskā veidā, galvenā īpatnība ir tās papildinājums ar Latvijas ekspertu komentāriem. Darba prezentācijā piedalījās grāmatas līdzautors un Latvijas izvēlētā pretkrīzes scenārija galvenais arhitekts Dombrovskis. Premjers joprojām ir pārliecināts, ka viņa valdības īstenotā stratēģija bija pareiza un ļāva valstij ar minimāliem zaudējumiem (salīdzinot ar citiem rīcības variantiem) atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes.
«Sākoties krīzei, būtiskākais jautājums bija – devalvēt latu vai izvēlēties iekšējo devalvāciju. Pirmā varianta aizstāvju galvenais arguments bija tāds, ka tā īstenošana veicinās eksportu un ļaus ātrāk iziet no krīzes. Patlaban ir skaidrs, ka tās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras saglabāja fiksēto valūtas kursu – Latvija, Lietuva un Igaunija –, uzrāda straujāko eksporta pieaugumu reģionā,» uzsver Dombrovskis.
Līdztekus premjers akcentē, ka lata devalvācija neatbrīvotu valdību no nepieciešamības samazināt valsts budžeta deficītu: «Vairāki ekonomisti norādīja, ka lats bija jādevalvē par aptuveni 40%, kas jūtami samazinātu iedzīvotāju pirktspēju. Realitātē sabiedriskajā sektorā algas tika samazinātas tikai par 25% un sociālās sekas bija mazākas». Dombrovskis pauž viedokli, ka devalvācijas gadījumā par krīzes upuri kļūtu ne vien Parex banka, bet arī citas kredītiestādes.
Premjers piebilst, ka realitāte ir atspēkojusi izskanējušās bažas, ka mūsu valsts var iekļūt deflācijas spirālē (process, kura laikā cenu kritiens un nepietiekams iekšējais pieprasījums provocē viens otru). 2009.gadā Latvija piedzīvoja deflāciju 1% apmērā. Taču vēlāk cenas atkal cēlās, un 2011.gadā inflācija sasniedza 4,4%. Tagad tieši tajā slēpjas galvenie draudi ieplānotajā ceļā uz pievienošanos eirozonai 2014.gadā, kas, kā tapis zināms, izmaksās Latvijai 28 miljonus latu gadā. Par to paziņoja Finanšu ministrijas pārstāve Dace Karlsone, kura atbild par eiro ieviešanu Latvijā. Turklāt 28 miljonus valstij nāksies maksāt piecus gadus.
Nerealizētais potenciāls
Nesaprotams paliek vienīgi apstāklis: ja jau Latvija ir izvēlējusies pareizo kursu, kā apgalvo Dombrovska kungs, un viss pie mums ir lieliski, kāpēc tad valstī joprojām ir tik iespaidīga ēnu ekonomikas daļa? Saskaņā ar pētījumu, kuru Valsts kancelejas uzdevumā veica ekspertu grupa Hārvarda Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošā līdzstrādnieka Kristiāna Ketela vadībā, šis rādītājs veido 38% no IKP. Īpaši apbēdina fakts, ka apmēram tāds pats ēnu ekonomikas īpatsvars, atbilstoši analītiķu novērtējumiem, bija arī šā gadsimta sākumā. Vai tiešām Latvijā nekas nemainās? Ketela kungs pavēstīja, ka darbā ir izanalizēti 100 dažādi indikatori, lielākā daļa no kuriem liecina, ka Latvija «permanenti nav spējīga realizēt savu potenciālu».
Ref: 017.011.103.956