Vērtējot savus iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pieņemtos lēmumus, aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tie bijuši vairāk vai mazāk pamatoti un tālredzīgi, – tā domā kopumā 33% sieviešu un 29% vīriešu.
Sievietes tomēr nedaudz biežāk nekā vīrieši atzinušas, ka, lemjot, par ko balsot, pieņēmušas drīzāk nepamatotus un netālredzīgus lēmumus – attiecīgi 24% un 19%. Īpaši kritiski attiecībā uz saviem lēmumiem 9. Saeimas vēlēšanās ir 18% vīriešu un 12% sieviešu, liecina DnB NORD Latvijas barometra dati.
Pētījumā noskaidrots, ka augstāko izglītību ieguvušie iedzīvotāji ir pārliecinātāki par saviem lēmumiem, atzīstot tos par pilnīgi (10%) vai drīzāk (31%) pamatotiem un tālredzīgiem, taču tajā pašā laikā aptuveni ceturtdaļai daļai – 24% respondentu savus iepriekšējos lēmumus ir grūti novērtēt. Īpaši paškritiski šai ziņā ir 15% iedzīvotāju ar vidējo, vidējo speciālo un 18% ar pamatizglītību, norādot, ka viņu lēmumi pilnīgi nav bijuši pamatoti.
Tikai 3% respondentu ar augstāko izglītību iepriekš vēlēšanās nav piedalījušies, savukārt nebalsotāju īpatsvars vidējo un pamatizglītību ieguvušo iedzīvotāju vidū ir ievērojami lielāks – attiecīgi 11% un 22%.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī piedzīvotās ekonomiskās krīzes vaininieki ir politiķi, kuri neattaisnoja vēlētāju cerības, liecina „DnB NORD Latvijas barometra” dati.
55% vīriešu un 56% sieviešu uzskata, ka valstī piedzīvotās ekonomiskās krīzes vaininieki ir politiķi, savukārt kā otru vainīgo gan sievietes (11%), gan vīrieši (13%) atzīst uzņēmējus, kuri centās pārāk ātri un pārāk daudz nopelnīt, vienlaikus atzīstot, ka krīzē vainojami arī paši vēlētāji, kuri iepriekšējās vēlēšanās balsojuši bezatbildīgi. Tā domā 12% aptaujāto vīriešu un 9% sieviešu.
Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni nedaudz biežāk nekā iedzīvotāji, kuriem ir pamatizglītība, par vainīgajiem dēvē starptautiskos aizdevējus (attiecīgi 6% un 5% respondentu ar augstāko izglītību un 2% respondentu ar pamatizglītību). Citas populārākās atbildes visu izglītības līmeņu respondentu vidū guvušas proporcionāli līdzvērtīgu atbalstu, lai gan iedzīvotāji ar pamatizglītību nedaudz biežāk nekā pārējie (14% pret 10%) daļu vainas noveļ uz bezatbildīgajiem vēlētājiem.