Līdz ar spriedzi, kas valda ap Grieķijas un Portugāles fiskālās politikas potenciālajiem «ceļiem», aktualizējies jautājums – kas notiktu, ja valstis izstātos no eirozonas. Pēc Šveices investīciju bankas UBS prognozēm jau pērnā gada septembrī Grieķijai un Portugālei šāds lēmums izmaksātu līdz pat 50% no viņu iekšzemes kopprodukta (IKP).
Spēcīgākās eirozonas valstis kā, piemēram, Francija vai Nīderlande, atgriežoties pie vietējās valūtas, zaudētu 20 līdz 25 procentus no IKP, raksta The Guardian.
Grieķijas gadījumā tie būtu 165 miljardi dolāru no 330 miljardus lielā IKP, savukārt Francijai šāds solis izmaksātu 660 miljardus dolāru no 2,65 triljonus lielā IKP, atzīmē UBS.
Jau septembrī UBS uzsvēra, ka eiro nevar pastāvēt ar pašreizējo eirozonas struktūru un esošajām dalībvalstīm. Būs jāmaina vai nu viens vai otrs.
«Ja Vācija izstātos – pirmajā gadā tas maksātu 6 līdz 8 tūkstošus eiro katram vācu pieaugušajam un bērnam, bet vēlāk 3,5 līdz 4, 5 tūkstošus eiro. Tas ir tikpat, cik 20 līdz 25 procenti no IKP. Savukārt, ja tiktu izslēgtas Grieķija, Īrija un Portugāle visas kopā, zaudējums būtu nedaudz virs 1 000 eiro uz cilvēku.»
UBS analītiķi Pols Donovans (Paul Donovan) un Stīvens Deo (Stephen Deo) pauduši bažas arī par turpmākajiem politiskajiem sazarojumiem. «Ir jāapsver arī politiskie zaudējumi. Mazinātos Eiropas starptautiskā ietekme. Turklāt gandrīz neviena no jaunāko laiku monetārajām savienībām nav izjukusi bez autoritāras vai militāras iejaukšanās vai pat pilsoņu kara.»
Ref.110.000.103.841
Ar šo gājienu viņi var atrisināt problēmu par 150% no IKP.
Atteikties no citu Eirozonas valstu aizdevuma.
5 minūtes kauna un reāla peļņa!