Trešdien, 9.maijā, turpinājās naftas cenu kritums, samazinoties vēl par 1,3%, kā rezultātā atjaunojušās bažas par situāciju Eiropā un pasaules ekonomikā.
ASV jēlnaftas cena pēdējo sešu dienu laikā samazinājusies par teju 10 dolāriem (5,4 latiem) vai aptuveni 9% līdz 96,81 dolāram (52,27 latiem) par barelu.
Cenas uz leju dzen bažas par ASV ekonomiku, mazāka konfrontācijas iespējamība ar Irānu, kā arī Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultāti, vēsta CNN.
Turklāt Grieķijai draud politiskais strupceļš, tā kā centriski labējā partija nav spējusi izveidot koalīciju. Vēlētāji ir skaidri parādījuši, ka tie iebilst pret taupības pasākumiem. Piedevām palielinās arī iespējamība, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas, tādējādi veicinot papildus nestabilitāti Eiropā.
Arī Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarējušais Fransuā Olands (Francois Hollande) asi kritizē eiro. Tas savukārt var apgrūtināt citu vienotā valūtas bloka dalībvalstu centienus turēties pie vienotas politikas.
«Investori vēlas skaidrību, kuras, protams, ir ļoti maz,» tā Džeimss Kordjiers (James Cordier), fonda pārvaldības uzņēmuma Liberty Trading Group prezidents.
Ref: 105.105.102.306
WTI, kuras cena citēta nav pieejama pasaules tirgos. To var nopirkt tikai Oklohomas štatā ASV. Brent Crude ir īstais rādītājs, par kādu pasaulē pērk un pārdod naftu, bet tā trešdien nedaudz pieauga.
tad jau jāgaida lētāka degviela!