Var jau būt, ka pie vainas ir pavasaris, kas beidzot pieņemas spēkā arī Latvijā un uzlādē visus ar optimismu, vai varbūt tas ir krīzes gadu smagā darba rezultāts, bet šī nedēļa mūsu valsts ekonomikā ir bagāta ar pozitīviem notikumiem.
Vēl viens cerības stariņš
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) eksperti paziņojuši, ka valsts iziet no krīzes ātrāk nekā gaidīts. Rezultātā 2012.gads var kļūt trešo gadu pēc kārtas, kad Latvijas ekonomikas attīstības tempi pārsniedz prognozes, kas tika izteiktas pārskata perioda sākumā. Pēc banku informācijas maijā IKP pieaugums Latvijā 2012.gadā būs 2,5%. Vēl vairāk, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks skaidro, ka šī prognoze ir ļoti piesardzīga, lai arī pēc makroekonomiskajiem rādītājiem gada sākums bijis samērā labs. Tomēr savas korekcijas var ienest notikumi eirozonā, kur stāvoklis aizvien ir ļoti nestabils. Ja eirozonā izdosies izvairīties no nopietniem riskiem, tad 2013.gadā Latvijas ekonomikas attīstība pieaugs līdz 3,3%.
Arī Latvijas tautsaimniecībā vērojamās pozitīvas tendences gada sākumā nekavējoties atsaucās arī banku nozarē. Pirmajos trijos šā gada mēnešos banku peļņa ir 38 miljoni latu (ja neskaita Krājbankas zaudējumus – 48 miljoni latu). LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis izvērtējot situāciju, sacīja, ka peļņas un kapitalizācijas rādītāji bijuši pozitīvi abās grupās – gan tiem, kuru saknes ir Ziemeļeiropā, gan tiem, kam biznesa plāni atrodas Austrumos.
Ostām tagad ir koordinators
Valdība, kaut arī nesteidzīgi, tomēr sākusi ievest kārtību ostās. Ostu padomes pēdējā sēdē tās locekļi apstiprināja ideju izveidot valsts uzņēmumu, kas kļūs par atšķirīgu uzņēmumu un organizāciju rīcības koordinatoru.
Tā vien šķiet, ka valdībā neviens nav gatavs ieviest labas pārvaldības principus revolucionārā ceļā. Tomēr Ministru kabineta locekļi ir gatavi rīkoties, lai padarītu notiekošos procesus caurspīdīgākus. Tika nolemts, ka ar ostu pārvaldes darbiniekiem netiks slēgti konfidenciāli darba līgumi, un divu nedēļu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas ostām tas būs jāpublicē savās interneta lapās. Ne reizi vien tika noraidīts priekšlikums par ostu specializāciju, kā arī priekšlikums par ostu pārvēršanu publiskās akciju sabiedrībās.
Toties padomes locekļiem patika Satiksmes ministra padomnieka Kaspara Briškena paustā ideja par jaunas VAS izveidošanu, kas varētu kļūt par Latvijas tranzītnozares stūrakmeni. Pēc padomnieka sacītā, šim uzņēmumam būtu dažas pamatfunkcijas: tas kļūs par sava veida Latvijas tranzīta seju – uzņēmums būs konsolidēts Latvijas tranzīta koridora pārdevējs, mārketinga aktivitāšu organizētājs (izstādes, tirdzniecības misijas utt.), kā arī vienas pieturas aģentūra potenciālajiem kravu pārvadātājiem. Tādā veidā kravu pavadātāji būs atbrīvoti no nepieciešamības kontaktēties ar daudziem vietējiem dienestiem un uzņēmumiem, mēģinot noskaidrot, kas nepieciešams, lai varētu izmantot Latviju kā tranzītvalsti. Tā vietā, vēršoties minētajā VAS, klients iegūs to pašu vienoto tarifu, par kuru tik daudz ir runāts jau vairākus gadus.
Satiksmes ministrija izsaka pārliecību, ka jaunā uzņēmuma izveidei ilgs laiks nebūs nepieciešams. Iespējams jau jūnijā valdība saņems jau daudz detalizētāk izstrādātu priekšlikumu par jauno kompāniju, tās funkcijām utt. Teorētiski lēmums par tās izveidošanu var tikt pieņemts jau šogad. Ja viss norisināsies pietiekoši ātri, tad jaunā VAS pagūs pielikt roku Latvijas interešu virzīšanai tādos projektos kā jau pieminētais NATO tranzītbizness, detaļu piegāde Krievijas autobūves uzņēmumiem u.c.
Latvija ieguvusi gabaliņu AES
Lietuvas valdība ir apstiprinājusi koncesijas līgumu ar Visaginas atomelektrostacijas stratēģisko investoru – Japāņu koncernu Hitachi. Līgums jāparaksta līdz šā gada 28.jūnijam. Kā norādījis Lietuvas Ekonomikas ministrs Rimants Žilius, projekta realizācijas izmaksas saskaņā ar jaunākajām aplēsēm ir 17,3 miljardi litu ( 3,46 miljardi latu).
Tiek plānots, ka Lietuva iegūs 38% akciju, Igaunija – 22%, Latvija 20%. Tādu pašu paketi kā mūsu valstij izsniegs arī Hitachi. Pēc koncesijas līguma parakstīšanas 30 mēnešus turpināsies sagatavošanās darbi aptuveni miljards litu vērtībā (200 miljoni latu). Šajā etapā Lietuva segs apmēram trešo daļu izdevumu. Pēc sagatavošanās posma noslēgšanās 2015.gadā tiks slēgts investīciju līgums. Būvniecība tiks sākta līdz 2016.gada vidum. AES jāsāk darbs 2022.gadā.
Kā norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks, pirmos 60 darbības gados Visaginas AES saražotās enerģijas pašizmaksa būs 7-10 Lietuvas centi (1,4-2 santīmi) par kilovatstundu. Ņemot vērā nepieciešamos līdzekļus kredīta dzēšanai (tā dzēšanai būs nepieciešami 18 gadi), izmaksas pieaugs līdz 17-25 centiem ( 3,4-5 santīmiem).
Ref: 017.010.103.984