Lai arī iepriekš Igaunijas energokompānija Eesti Energia mērķis bijis iegūt Baltijas valstīs 30% tirgus daļu, to varētu dēvēt arī nedaudz par «naudas dedzināšanas» stratēģiju, atzīst par tirdzniecību atbildīgais kompānijas valdes loceklis Marguss Rinks.
«Ja vienīgais mērķis ir tirgus daļa, sāc «dedzināt naudu». Tagad raugāmies uz to, kā vislabāk pārdot saražoto elektrību. Stratēģija mainījās pagājušajā rudenī,» teic Rinks.
Viņš skaidro, ka Eesti Energia ražošanas iespējas Igaunijā nedaudz pārsniedz desmit teravatstundas (TWh). Kompānijas stratēģija ir meklēt labāko risinājumu, kā pārdot šīs desmit TWh Baltijas valstīs, lai gūtu peļņu.
«Tāpēc nesakām, ka mērķis ir iegūt 30% Baltijas tirgus, jo tas ir atkarīgs no apstākļiem. Ja, piemēram, apstākļi nebūs labi pārdošanai Baltijas tirgū, varam pārdot elektrību Ziemeļvalstīm,» atzīmē kompānijas pārstāvis.
Patlaban Eesti Energia raugoties, kas notiek Baltijas tirgū. Piemēram, šogad pavasarī aktīvākās tirdzniecības kampaņas notikušas Rīgā, jo atvērās tirgus. Katru gadu Eesti Energia aktīvāka darbība notiek vienā no Baltijas valstīm. «2010.gadā Lietuvā ieguvām 6% daļu atvērtajā tirgū. 2011.gads bija labs Latvijas tirgū, jo sākām ar 130 klientiem, bet līdz gada beigām sasniedzām 230, tagad viņu skaits pārsniedz 700. Igaunijā tirgus ir atvērts par 30%, mums no tā ir nedaudz virs 70%. Latvenergo Igaunijā ir aptuveni 20%, un viņi ir spēcīgākais konkurents,» vērtē Rinks.
Viņš atzina, ka Igaunijā Eesti Energia ir monopolista tēls, un ir vajadzīgi aktīvi tirgus dalībnieki. Latvenergo šo lomu spēlējot ļoti labi.
Vaicāts, vai Eesti Energia vairāk bija ieguvēja vai zaudētāja ar tirgu atvēršanu, Rinks norādīja, ka Igaunijā nav zaudēts tik daudz, cik iegūts Latvijā, pateicoties pēdējai tirgus atvēršanai. «Varam teikt, ka kopumā zaudējam Igaunijā, taču iegūstam tirgus daļu Latvijā un Lietuvā. Tomēr, protams, cienām Latvenergo agresivitāti,» tā Eesti Energia valdes loceklis.
Ref: 103.000.103.870