Krievija no 1. janvāra ieviesīs ierobežojumus pārvadājumu veikšanai savā valstī, samazinot atļauju izsniegšanu ārvalstu pārvadātājiem.
To intervijā biznesa portālam BNN norāda Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Latvijas starptautisko autopārvadājumu nozare ar 9 tūkstošiem kravas automašīnu nodrošina darbu aptuveni 20 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Tāpat tā netieši nodrošina darbu autoservisiem, tirgotājiem, līzinga kompānijām utt. Šobrīd šī nozare sāk atkopties no vissmagākās krīzes – kravu pārvadājumu apjomi šogad pieauguši par 30%. Tāpat strauji pieaugušas frakta likmes, kas ļāvis krīzes nomocītajiem pārvadātājiem «atgūt spēkus» un apgrozāmos līdzekļus. Veiksmīgo attīstību gan varētu aizkavēt vai pat apturēt Krievijas lēmums no 1. janvāra ierobežot centrālo atļauju izsniegšanu, kas pārvadātājiem ļauj strādāt Krievijas tirgū. Tas varētu pat par 20% samazināt kravu pārvadājumu apjomus uz Krieviju. 5. oktobrī Latvijas starptautisko pārvadātāju asociācija Latvijas auto, kā arī kolēģi no Igaunijas, Lietuvas u.c. valstīm runās par šiem jautājumiem ar Krievijas atbildīgajām amatpersonām. Intervijā BNN V. Trēziņš iezīmē arī pārvadātāju nozares perspektīvas citās valstīs un tirgos.
Kas šobrīd ir aktuālākais uzdevums starptautisko autopārvadājumu nozarei Latvijā?
Tagad? Noturēties! Pēc dziļa krituma un dziļām paģirām, ja tā var teikt, tagad atsākusies kaut kāda aktivitāte un sāk pakāpeniski nozare kāpt augšā.
Iemesli tam ir konkurences samazināšanās? Vai arī tam ir reāls pamats?
Šobrīd notiek reāla preču kustība gan Latvijā, gan arī mūsu vislielākajā tirgū – Krievijā. Šogad, pēc statistikas datiem, pārvadāto kravu apjomi auguši par 30%. Karnešu izsniegšana pieaugusi par 15-16 %. Tas ir reāls pamats. Pie tam, kravas automašīnu skaits, kas bija pagājušogad nokrities no kādiem 12 tūkstošiem uz 9 tūkstošiem, tagad jau pamazām iet uz augšu. Šobrīd Latvijas uzņēmēju rīcībā ir kādas 9 700 kravas automašīnas. Viss norāda, ka tirgus ir ļoti aktīvs.
Ņemot vērā, ka autoparks starptautiskajiem pārvadātājiem pieaudzies par 700 vienībām, vai tas nozīmē, ka līzinga kompānijas atsākušas finansēt auto iegādi?
Nē, nē… Tur ir vairāk tie auto, ko bankas bija savākušas pagājušogad. Tas bija acīmredzami – kaut kādi 2 tūkstoši auto bija jāatdod vai jāpārdod. Tas ir fakts. Šobrīd ir izvilktas arī tās automašīnas, kas atradās dīkstāvē. Jaunu auto tagad pārvadātāji tik vienkārši iegūt nevar, kad bankas deva pa labi, pa kreisi.
Kritēriji auto iegādei kļuvuši stingrāki?
Jā. Un tas ir labi. Tagad, ja tu ņem jaunu mašīnu , tad tu zini un banka skatās, ka tev tiešam ir reāls projekts un pamats. Banka skatās, lai tas ir reāls. Pie tam, šobrīd daudzi pārvadātāji ņem lietotas kravas mašīnas.
Tas ir ekonomiski izdevīgāk vai vienkāršāk?
Ir daudz tādu uzņēmumu, kas nevar izpildīt bankas nosacījumus… Un šobrīd vairs nav tik strikti tie pārvadājumu noteikumi, kad jāņem tās jaunās automašīnas. Šobrīd tas tirgus vēl nav tāds, ka jau varētu atpelnīt jaunu auto… šobrīd ir zināmas problēmas arī ar Krieviju un atļaujām, kas neveicina autoparka atjaunošanu.
Runājot par fraktiem un pārvadājumu tarifiem… Vai tie ir atgriezušies pirmskrīzes līmenī? Cik dzirdēts, tie pat nedaudz pārsniedz pirmskrīzes līmeni…
Nu, skatoties kam… Ir uzņēmumi, kam ir ilglaicīgie līgumi! Protams, viņi nevarētu teikt, ka baigi pieaudzis fraktu līmenis. Faktiski viņiem īpaši nekas nemainījās nedz, krīzes laikos, nedz tagad. Ir tāda kā zināma stabilitāte. Bet pārējiem, jā, tiešām fraktu līmenis aug patreiz. Un to regulē tirgus! Šodien tirgū sāk trūkt kravas automašīnas. Gan Latvijā, gan citās valstīs no apgrozījuma tika izņemts liels daudzums automašīnu. Tā kā šobrīd ir liels pieprasījums un kravu daudzums, bet piedāvājums ir mazāks nekā kravas, rodas šis iztrūkums. Paies laiks, kamēr situācija izlīdzināsies. Tāpēc šobrīd daudz aktīvi meklē, kā varētu iegādāties mašīnas. Es gan asociācijas biedriem skaidroju: veči, netrakojiet- nevar atkal mēs iebraukt grāvī. Mums bija jau rūgta pieredze. Ir svarīgi atkal nepārcensties, jo diemžēl tirgus perspektīva un nākotne ar tādu tirgu kā Krievija ir ļoti nestabila. Jā, šodien tirgus ir augšā, bet rīt tas atkal var būt lejā. Prognozes par nākošo gadu ir diezgan satraucošas. Nav mums īsta skaidrība par to Krieviju …
Kādas ir problēmas darbam Krievijā?
Krievija vēlas aizsargāt savu tirgu. Mēs esam pieraduši tur strādāt, bet viņi arī grib vairāk, tāpēc ieslēdz regulēšanas mehānismu, kas iet caur šīm atļaujām. Šobrīd problēmas nav ar vienreizējām atļaujām, par ko mēs regulāri ar viņiem karojam… Tagad problēmas ir ar gada atļaujām. Krievijas atbildīgās amatpersonas jau paziņoja, ka gandrīz uz pusi tiks samazināts gada atļauju skaits darbam Krievijas tirgū.
Ārvalstu vai tieši Latvijas pārvadātājiem?
Pamatā mūsu reģiona valstīm: Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Baltkrievijai, Polijai, Moldovai un Ukrainai.
Tātad pamatā atļauju skaitu vēlas samazināt tām valstīm, kas strādā uz Krievijas tirgu?
Un kas spēj labi konkurēt ar vietējiem, tas domāts kā tirgus aizsardzība…Tas ir tirgus aizsardzības mehānisms. Tas ir viņu paritātes princips- piecdesmit uz piecdesmit- viņi to visu laiku skandina. Tagad viņi grib realizēt šo principu caur centra atļaujām, kas ļauj strādāt ne tikai starp divām valstīm, bet veikt pārvadājumus arī no trešām valstīm.
Ja šie ierobežojumi tiks ieviesti, ko tas nozīmē Latvijas autopārvadājumu nozarei?
Mēs rēķinājām, ja tas tiks ieviests, vismaz par 15-20 % var samazināties mūsu kravu pārvadājumi uz Krieviju.
Šis jautājums ir pacelts arī augstākā līmenī?
Jā, šis jautājums ir pacelts. Līdz premjeram viņš nav, jo šis lēmums parādījies nesen. Bet Gerhards (red. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards) to zina.
Ministrija ar Krieviju ir runājusi par šo jautājumu?
Būs kaut kāda viņiem tikšanās. Būs arī starpvalstu sarunas. Līdz gada beigām šis jautājums vēl tiks runāts…
Bet spēkā ierobežojumi stājās no janvāra?
Jā, spēkā stājās jau no janvāra. Jādomā, ko darīt tiem 10 līdz 20 % kravas automašīnu, kas varētu būt izmesti no tirgus… Jāmeklē kādi citi varianti. Jāsāk tagad meklēt alternatīvas, tai skaitā Eiropas tirgus. Bet viņš jau arī ir ierobežots. Mēs esam ģeogrāfiski nedaudz perifērijā. Tur tomēr centrā vairāk poļi ar saviem 100 tūkstošiem un vairāk mašīnām saimnieko…
Kādas ir citas alternatīvas?
Ir interesants projekts pārvadājumiem uz Afganistānu. Bez dzelzceļa ir arī ienākušas Rīgas ostā kompānijas, kas organizē pārvadājumu ar refrižeratoriem uz Afganistānu, bet tur diemžēl mēs neesam. Tur pamatā strādā baltkrievi, bulgāri, poļi…
Kā tā? Caur Latviju, bet mūsu pārvadātāju nav?
To līgumu ieguva slavena vācu transporta kompānijām Willi Betz, kurai ir liela pārstāvniecība Bulgārijā. Viņi patreiz te organizē visus loģistikas jautājumus. Mēs jau ar viņiem vairākkārt esam tikušies. Eiropas Savienības valsts kartība ir tāda – ja tu ved no valsts uz trešo valsti , tev vajadzīga ir šīs trešo valsts atļauja. Mēs arī tāpēc runājam, ka, ņemot vērā, ka viņu pārvadātāji ir kompānija no Bulgārijas, tad tomēr viņiem ir „jāpadalās” ar mums kopā, ne tikai jāpiesaista tikai savējie pārvadātāji, vai baltkrievi.
Un ko saka Willi Betz pārstāvji?
Viņi gatavi mums dos informāciju. Jebkurā gadījumā tas mērķis paliek pēc iespējas efektīvāk izmantot šīs Krievijas atļaujas, proti, braukt tālāk, iegūstot lielāku pievienoto vērtību.
Krievijā?
Krievijā vai tranzītā caur Krieviju. Efektīvāk jāizmanto atļaujas. Galu galā ir arī Kaukāza reģions, austrumu virziens, Kazahstāna. Un jau pieminētā Afganistāna. Pārvadātājiem jāsaprot, ka ja gribam palikt Krievijas tirgū, tad ir jāmeklē jaunas papildus iespējas. Jāmeklē partneri un jāstrādā caur šo partneri. Jāizmanto jaunas tehnoloģijas – atkabināšanu: latvietis ved līdz robežai , tālāk var pat pārmest savu piekabi savam partnerim, kurš ved līdz galam. Var veidot pierobežas loģistikas centrus…
Kādas ir prognozes šogad par pārvadātāju kravu apjomu, cik viņš varētu pieaugt, ja ņem vērā, ka tirgus atjaunojās?
Es domāju, ka trešdaļa ir reāla. Mēs atgriežamies kaut kur 2006. gada līmenī. Pagājušogad kritiens bija milzīgs. Tagad ir jāatjauno zaudētais, tā kā mēs atgriežamies 2006. gada līmenī. Lai atgūtos ar vienu gadu gan nepietiks.
Respektīvi, nozare smagi cieta, un tagad jāizmanto situācija, jāuzkrāj spēki?
Jā, jāuzkrāj spēki un jāņem vērā rūgto pieredzi. Ne tikai mums, arī visām citām nozarēm – bankām, tirdzniecības uzņēmumiem, iedzīvotājiem. Ka nevar trakot. Bankas tagad saprot, degvielnieki, un kredītu izsniedzēji saprot… Visi tirgus spēlētāji, kas ir izdzīvojuši to saprot. Viņi jau pieiet pragmatiskāk pie visām lietām un tiešām izvērtē visus aspektus, pirms varbūt parakstās uz kādu vai citādu darbību.