Pērn 47,9% iedzīvotāju savu veselības stāvokli raksturoja kā labu vai ļoti labu, bet ievērojami atturīgāku vērtējumu sniedza 35,5% respondentu, kas to raksturoja kā vidēju. 13,3% respondentu savu veselību raksturoja kā sliktu un 3,3% – kā ļoti sliktu.
Salīdzinot ar 2010.gadu, veselības stāvokļa pašvērtējumā nav novērotas nozīmīgas izmaiņas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati.
Salīdzinot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes, jāsecina, ka vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja pozitīvāk nekā sievietes. Visoptimistiskāk savu veselību vērtēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 86,5% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu. Savukārt vissliktāk savu veselību vērtēja respondenti, kam ir 65 gadi un vairāk. 45,6% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.
Salīdzinot ar 2008.gadu, ievērojami ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija nepieciešams apmeklēt medicīnas speciālistu (izņemot zobārstu), bet viņi to nevarēja atļauties. Visbiežāk konkrētas nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav devušies bezdarbnieki (32,5%) un pensionāri (27,9%). Kopumā 26,8% bezdarbnieku un 18,3% pensionāru naudas trūkums kaut reizi ir liedzis apmeklēt vai veikt ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu).
22,7% aptaujāto respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 20% no visiem aptaujātajiem respondentiem atbildēja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkums kaut reizi bija liedzis apmeklēt zobārstu, kad tas bija nepieciešams.
Lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju veselības pašvērtējumu, CSP veica Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu, 2011.gadā aptaujājot 6,6 tūkstošus mājsaimniecību un 13,5 tūkstošus personu. Šāds apsekojums katru gadu tiek veikts visās Eiropas Savienības valstīs.
Ref: 102.000.102.1717