Ja starptautiskajā vērtējumā piecus gadus datorpirātisma līmenis Latvijā bija 56%, tad ir ļoti viegli izrēķināt, cik maksātu datorprogramma, ja to pirktu par 56% vairāk cilvēku, – tā maksātu vairāk nekā uz pusi lētāk, atklāj starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.
«Tie ir koka divi gali – jo lielāks ir apgrozījums, jo zemākas izmaksas. Bet, ja vairāk nekā puse datorprogrammu tiek paņemtas bez maksas, uz atlikušajiem godīgajiem pircējiem jāsadala summa, kas jānopelna ražotājiem, lai tie varētu atpelnīt savus ieguldījumus un investēt jaunu programmu ražošanā,» skaidroja Veikša.
To pašu norādot arī skaņu ierakstu studijas – tās var rēķināties, ka pārdos tūkstoti disku, un pārējie tiks nokopēti. Tomēr arī studijām jāatpelna savi ieguldījumi.
Jaunākie dati par 2011.gadā veikto pētījumu gan liecina par pozitīvām tendencēm, proti, pērn Latvijā ir samazinājies datorprogrammu pirātisms par diviem procentpunktiem līdz 54%. Veikšas vērtējumā tas nav maz. «Katrs ceļš sākas ar pirmo soli,» norādīja BSA pārstāve.
Viņa minēja virkni negatīvu seku, ko var izraisīt nelegālo datorprogrammu izmantošana. «Protams, arī privātpersonas nedrīkst ņemt bez atļaujas to, kas nav piesiets, bet privātpersonu darītais mājās, ar datorprogrammas palīdzību uzlabojot datorā sava suņa bildi, nerada paliekošas sekas uz tautsaimniecību. Paliekošas un bīstamas sekas rada tas, ja, piemēram, publisko iepirkumu konkursā kompānijas, kurām ir nelegālā programmatūra, var piedāvāt zemāku cenu,» piemēru minēja Veikša.
Viņa arī norādīja, ka pirātisms nav tikai, piemēram, ASV problēma. Arī Latvijas ražotājiem tā ir tikpat liela problēma. Reizēm, jauniešu kompānijā runājot par nelegālajām datorprogrammām, viņai nākoties dzirdēt jautājumus, kāpēc būtu jāuztraucas par amerikāņu bagātajām kompānijām. “Tomēr jāatceras, ka tie ir ne tikai Amerikas miljonāri, bet arī mūsu pašu uzņēmumi, kas arī ražo datorprogrammas. Un, otrkārt, nevajag aizmirst, ka arī Amerikas ražotāju datorprogrammas, kas ir ielādētas nelegāli, kropļo konkurenci, jo dod priekšrocības negodīgajiem uzņēmumiem,” uzsvēra Veikša.
Viņa piebilda, ka, izmantojot nelegālas dziesmas, filmas, mūziku, bildes, datorprogrammas, apzogam savas nākamās paaudzes. «Ja iznīcināsim radošo cilvēku iespēju dzīvot no sava darba augļiem, viņi būs spiesti darīt citu darbu, radīs mazāk intelektuālo īpašumu, un bērniem un mazbērniem būs mazāk, ko skatīties un klausīties.»
Ref: 102.000.102.1720
Tās nu gan ir pilnīgas muļķības. Programmatūras cenas nosaka reģionālā līmenī vai pat globāli. Pat, ja Latvijā 110% cilvēku pirktu tikai legālo programmatūru, cenas nesamazinātos vairāk par 0%.
Programmatūras pavairošanā nav apjoma ietaupījumu, kādi ražošanā. Cena var kristies tikai dēļ konkurences. Kā maziņā Latvijas tirgus palielināšanās var ietekmēt konkurenci? Gandrīz nekā.
“Katrs ceļš sākas ar pirmo soli,” un ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem.
nekad nebūs tā, ka visi visu pirks. vienmēr kāds uzskatīs, ka izdevīgāk ir noxzagt
palielināsies apgrozījums un peļņa un nekad nesaruks cena programmatūrai tas jau mazam mazam bērnam ir skaidrs.