Ekporta izraisītā ekonomikas atgūšanās pagājušajā gadā Austrumeiropā, dažās vietās pārspējot Rietumeiropu, turpina savu ceļu. Savukārt uz eksportu orientēta ražošanas augšupeja, līdz ar globālās ekonomikas izaugsmes mazināšanos, kļuvusi daudz trauslāka, Austrumeiropas ekonomikas apskatā norādījusi zviedru banka SEB.
Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts «mostas», pateicoties darba algu pieaugumam, darba tirgus stabilizācijai un vēl joprojām nevisai veiksmīgiem, tomēr pakāpeniski labākiem kredīta nosacījumiem.
Austrumeiropa no visas pasaules reģioniem cietusi visvairāk globālās krīzes ietekmē, vairākkārt savu relatīvi lielo ārvalstu aizņēmumu dēļ, vēsta apskats. Kopumā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums vairākos Austrumeiropas apgabalos mērenā tempā no 2011.-2012. gadam turpināsies, paredz SEB analīze.
Īpašu uzmanību SEB analītiķi pievērsuši iekšējai devalvācijai trijās Baltijas valstīs. Secinājums ir, ka algu samazināšanu process lielā mērā ir beidzies, un Baltijas valstis atgūst eksporta tirgus daļas.
«Neskatoties uz pieaugošajiem globālās ekonomikas riskiem, galvenokārt ASV, mums joprojām ir samērā optimistisks pamata skatījums attiecībā uz Austrumeiropu. Mūsu IKP prognozes nav īpaši mainījušās kopš pēdējā Austrumeiropas apskata martā, kas liecina par stabilitāti. Austrumeiropas eksports kopumā ir konkurētspējīgs, kas ir acīmredzami pēc valstu iegūtajām tirgus daļām. Turklāt, tirdzniecība ar ASV ir neliela,» sacījis Mikaels Johansons (Mikael Johansson), SEB pētījuma vadītājs.