Aviosabiedrības airBaltic pieredze liecina, ka valsts var palikt pasīva uzņēmuma īpašniece, ja otrs īpašnieks ir spēcīga privāta kompānija, biznesa portāla Nozare.lv diskusijā par valsts uzņēmumu pārvaldību izteicās airBaltic prezidents Bertolts Fliks.
«Ja kāds ir nodrošinājis airBaltic attīstību, tad tā ir skandināvu aviokompānija SAS ar saviem resursiem, menedžmentu un zināšanām. Labākais, kas notika ilgus gadus: valsts bija kluss un pasīvs «pasažieris» un atļāva privātajam akcionāram SAS attīstīt uzņēmumu – ar labāko pasaules praksi, stingru uzraudzību un kvalitātes kontroli. Bez jebkādas politiskas ietekmes,» teica Fliks.
Fliks lika saprast – pieredze ar SAS liecina, ka privātajam īpašniekam ir jābūt nozarē zinošam un aktīvam, netraucēti jāpiedalās uzņēmuma darbībā un svarīgāko lēmumu pieņemšanā, tad uzņēmumam būs labums arī tad, ja valstij pieder kapitāla daļu vairākums.
«Kad SAS bija airBaltic līdzīpašnieks, vērtīgākais bija diskusijas ar viņu nozīmēto padomes priekšsēdētāju Gunnaru Reitanu, kurš ne tikvien prasīja atskaitīties, bet arī pamatot to, ko darījām un plānojām darīt. Tas bija tāds kā pretsvars. Tāds noderētu arī šodien,» Fliks stāstīja. Viņš neslēpa, ka ar prasīgu privāto īpašnieku strādāt brīžiem bijis grūti, dažkārt teju diendienā apspriežot notikumus aviosabiedrībā un pamatojot savus lēmumus.
Fliks arī izteicās, ka valsts kā kapitāla vairākuma īpašnieces lielākais trūkums bijis tas, ka netika formulēta airBaltic tālejošā stratēģija un mērķis, kādēļ valsts to turēja savā īpašumā. «Nebija uzstādījuma, ko valsts gribēja panākt ar šo uzņēmumu. Tomēr airBaltic no paša sākuma bija privāta kompānija ar valsts kapitālu, jo SAS nebūtu ieguldījis nevienu zviedru kronu kompānijā, kuras vadītāji tiek izraudzīti vai ietekmēti politiski,» viņš teica.
«Jautājums ir – ko gribam? Paturēt valsts īpašumā, kotēt biržā vai privatizēt? Tas ir atkarīgs no mērķa. Ļoti reti ir saprasts, ka kompānijai ir stratēģiska nozīme. Ažiotāža, kas nesen tika sacelta saistībā ar to, ka veidojam aviokompāniju Lietuvā, mums to atgādināja,» sacīja Fliks.
Tomēr airBaltic prezidents lika saprast, ka pārmērīga rosība no valsts kā īpašnieces arī nebūtu vēlama. «Valsts ir bijusi ļoti atbildīga īpašniece. Citas aviosabiedrības ar valsts kapitāla daļām ir saskārušās ar citām problēmām, prasībām pirkt lidmašīnas no noteiktiem piegādātājiem u.tml.,» Fliks teica, minot piemērus no tālākām pasaules malām, kur uzlikts pienākums pārvadāt valsts vadītājus un citi komerciāli neizdevīgi nosacījumi.
Jau rakstīts, ka Fliks 2009.gada janvārī par 14 miljoniem latu nopirka SAS piederošos 47.2% airBaltic kapitāla daļu.
Kopš SAS pārdeva savas airBaltic daļas, ir konstatēti vairāki strīdīgi darījumi ar ap kompāniju un ar tās aktīviem, tostarp aviosabiedrības zīmola pārdošana Flikam piederošai firmai Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). Tāpat satraukumu medijos izraisīja ziņa, ka BAS iecerējis dibināt aviosabiedrību Lietuvā, kas varētu konkurēt ar airBaltic lidojumiem no Viļņas.