Igaunijā trīs gadu laikā cenas pieaugušas vidēji par 12%. Tas ir ievērojami vairāk nekā novērotais vidējais cenu kāpums, 7%, Eiropas Savienībā.
Šāds straujš cenu kāpums Igaunijā izraisīts salīdzinoši zemo cenu, nelielā tirgus un liberālās ekonomikas politikas dēļ, uzskata Tirgus pētniecības institūta ekonomists Lēvs Kūms (Leev Kuum), Swedbank analītiķis Maris Lauri (Maris Lauri) un SEB analītiķis Hardo Pajula (Hardo Pajula).
Vēl citi aspekti, kas izraisījuši cenu pieaugumu, ir valdības lēmums paaugstināt nodokļu un akcīzes nodevu likmes, lai saglabātu zemu budžeta deficītu.
Ražotāji un tirgotāji arī paaugstinājuši cenas, cik vien tas bijis iespējams, tā kā daudzos sektoros Igaunijā ir zems konkurences līmenis. «Tas ir neizbēgami, jo mazās valstīs konkurence ir vājāka, nekā lielajās,» sacījis Kūms.
«Vērtējot vidēju laika periodu, cenu pieaugumu joprojām ietekmē galvenokārt monetārā politika, ko attiecībā uz valūtas padomes sistēmu un eirozonu Igaunijas centrālās bankas vadība nevar iespaidot,» uzskata SEB bankas ekonomists Hardo Pajula.
Laika periodā no iepriekšējā gada septembra līdz šim patēriņa cenas pieaugušas par 4%, kas ir lielākais lēciens kopš 2009. gada, salīdzinot ar 2.9% augustā. Galvenie virzītāji šim cenu kāpumam bija pieaugošās pārtikas un siltumenerģijas cenas, liecina Igaunijas statistikas dati. Preču cenas, salīdzinot ar pērnā gada septembri, pieaugušas par 4.5%, pakalpojumi par 3.0%. Pārtikas cenu kāpums sasniedz 7%, bet rūpniecības preces kļuvušas par 2.2% dārgākas.
Regulējamo cenu kāpums precēm un pakalpojumiem pieauga par 8.1%, savukārt neregulējamo – par 2.7%, salīdzinājumā ar 2009. gada septembri.
Arī inflācijas prognozes Igaunijā ir pieaugušas sadārdzināto pārtikas un degvielas izmaksu dēļ. Tāpat arī bažas par eiro ieviešanu 2014. gadā veicinās cenu kāpumu, ziņo bbn.ee.
Igaunijas centrālā banka cenšas aizsargāt valsts ekonomiku pēc tam, kad inflācija sasniedz 10.6% 2008. gadā, veicinot iekšzemes pieprasījumu.
«Pasaules pārtikas cenu pieaugums kļuvis par jaunu riska faktoru Baltijas valstu inflācijai, ņemot vērā to, ka Baltijas valstu ekonomiku cenu izmaiņas ietekmē ļoti spēcīgi,» norādījusi Danske Bank Viļņā vecākā analītiķe Violeta Kliviene (Violeta Klyviene).
BNN jau ziņoja par Igaunijas Ministru prezidenta Andrusa Ansipa (Andrus Ansip) pagājušā mēneša izteikto nožēlu, ka Igaunijā ir tikai «daži instrumenti», kas var kontrolēt cenu pieaugumu.