Igaunijas ekonomikas atlabšana grauj ekonomistu un akadēmiķu teorijas, raksta ietekmīgais britu finanšu laikraksts The Financial Times.
Pagājušajā gadā virkne ASV ekonomistu, visskaļāk Pols Krūgmens, pauda pārliecību, ka Baltijas valstīm visām kopā gaidāma strauja spirālveidīga katastrofa, ja tās pieturēsies pie sava nacionālās valūtas piesaistītā kursa eiro, atgādina laikraksts.
Vēl šā gada janvārī Krūgmens rakstīja: «Ņemot vērā manis izteiktās prognozes, varētu likties, ka Latvijai vai Igaunijai vajadzētu darīt visu iespējamo, lai izvairītos no devalvācijas. Bet tā nav pareiza rīcība. Krīze būs vēl sliktāka, ja valūta netiks devalvēta».
FT norāda, ka ekonomistiem tomēr nav bijusi taisnība, jo Igaunija 13.jūlijā saņēma oficiālu apstiprinājumu par uzņemšanu eirozonā nākamā gada sākumā.
«Un spītīgi atsakoties pakļauties prognozēm par valūtas krīžu «trešās paaudzes modeļiem», Igaunija jau piedzīvo atgriešanos pie ekonomikas pieauguma un reālo kapitāla izmaksu samazināšanos. «Iekšējās devalvācijas» politika, kas nozīmē nominālo izmaksu, kā algu un īres, samazināšanu, atstājusi ļoti smagu iespaidu uz iedzīvotājiem, bet izskatās, ka tā ir bijusi daudz efektīvāka pat par Igaunijas valdības prognozēm,» raksta FT.
Vislielākā problēma vēl joprojām ir augstais bezdarbs, un šajā jomā situācija kādu laiku vēl neuzlabosies. Taču privātajā sektorā pēc pagājušā gada algu samazinājumiem par vienu piektdaļu šogad atalgojuma līmenis ir stabilizējies, bet ražošanas produkcijas un pakalpojumu eksports pamazām sāk pieaugt, mazinot celtniecības sektora sabrukuma radītās sekas.
FT norāda, ka Latvija un Lietuva neatlabst tik ātri kā Igaunija, un Lietuvai klājas mazliet labāk kā Latvijai. Atšķirības Baltijas valstu ekonomiku atlabšanā vajadzētu izmantot kā noderīgu mācību citām Eiropas valstīm, raksta avīze.
Igaunija jau sākotnēji bija izdevīgākā pozīcijā, jo tai bija daudz mazāks valsts parāds un privātie kredīti un tās valdība bija spējīga uz lielāku politisko gribu sociālo izmaksu segšanai.
«Pārējām Baltijas valstīm vajadzētu iedvesmoties no Igaunijas veiksmes stāsta. Tomēr tām ir daudz lielākas parādu nastas un, īpaši Latvijā, etniski sašķelta politika, kas atlabšanu padara daudz grūtāku,» raksta FT.
Laikraksts norāda, ka «grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm ir pārāk lieli parādi un nepietiekama politiskā vienprātība, lai realizētu līdzīgu iekšējo devalvāciju, smagi neskarot banku sektoru».
«Igauņi ir pelnījuši cieņu par mērenību kredītu ņemšanā, akadēmisko kritiķu ignorēšanu un pieturēšanos pie grūtās programmas, kas tagad ir nesusi augļus,» raksta FT.