Būvniecības nozarē izveidojusies paradoksāla situācija – vairāk nekā 10 000 celtnieku ir bez darba, bet būvfirmas sūdzas par darbaspēka trūkumu. Pieredzējuši celtnieki nevēlas strādāt par piedāvāto minimālo algu, tāpēc labāk izvēlas emigrēt vai arī strādāt neoficiāli, sacīja Latvijas Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Servuts.
Liela daļa būvfirmu patlaban celtniekiem maksā tikai minimālo algu, 1.10 latus stundā. Kā liecina arodbiedrības pieredze, bieži vien netiek samaksāta pat šī minimālā alga, jo nepārtraukti tiek saņemtas celtnieku sūdzības par neizmaksāto algu, aģentūrai LETA skaidroja Servuts.
Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, šā gada astoņos mēnešos reģistrēti 940 nelegāli nodarbinātie un visvairāk to ir tieši būvniecībā. «Domāju, ka reālais skaitlis ir ievērojami lielāks. Protams, ka būvnieki nevēlas strādāt par minimālo algu un vai nu emigrē, vai arī strādā neoficiāli,» uzsvēra Servuts.
Kā liecina būvniecības iepirkumu konkursu rezultāti, cenu dempings ir novedis pie sociālā dempinga. Nodrošināt kvalitatīvu darbaspēku par zemu samaksu neizdodas, bet būvmateriālu cenas nav samazinājušās, tāpat nav samazinājušās arī pieskaitāmās izmaksas. Līdz ar to vienīgais, uz ko būvnieki var mēģināt ietaupīt, ir darbaspēka atalgojums, skaidroja arodbiedrības vadītājs.
«Mobilākā darba resursu daļa jau ir «aizgājusi eksportā», pārsvarā atrodot darbu Skandināvijas valstīs, Anglijā, Īrijā, Vācijā, Austrijā un citur. Savukārt tie, kuriem aizceļot nebija iespēju, meklē iespēju nopelnīt vairāk neoficiālajā būvniecības tirgū, jo dažādu privāto pasūtījumu, remontu un tamlīdzīgu darbu laikā samaksa tiek veikta neoficiāli, bez nodokļu nomaksas, līdz ar to celtnieks saņem vairāk, nekā strādājot būvfirmā par minimālo algu. Sarunās ar celtniekiem esmu noskaidrojis, ka samaksa, kas viņiem neliktu domāt par emigrāciju, ir 20-25 lati dienā. Patlaban bieži vien tiek maksāti tikai pieci lati dienā – tad lētāk iznāk sēdēt mājās nevis strādāt, jo tad mazāk gribās ēst, mazāk novalkājas apģērbs, netiek tērēti transporta izdevumi,» sacīja Servuts.
Viņš skaidroja, ka nelegālā nodarbinātība būvniecības tirgū tagad ir ļoti jūtama, taču, vasarai beidzoties, pieprasījums pēc sezonas darbiem samazinās un daudzi no tiem, kas vasarā strādāja neoficiāli, nonāk bezdarbnieku rindās. Tiesa, arī bezdarbniekos reģistrējas ne visi, pārsvarā to dara tie, kuriem bijušajā darba vietā ir maksāti sociālie nodokļi, kā arī tie, kuri cer saņemt kādu atbalstu no pašvaldībām.
«Tomēr uzskatu, ka Latvijā arī patlaban nav kvalificētu celtnieku trūkums. Prasmīgam personāla vadītājam tikai jāprot piesaistīt speciālistu savam uzņēmumam, un darba alga ir tikai viens no kopējā atalgojuma aspektiem,» piebilda Servuts.