Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nosūtījusi parlamentam, Saeimas frakciju un Neatkarīgo deputātu grupas vadītājiem vēstuli, kurā iebilst pret vairākām Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļu kandidatūrām. Vēstulē ministrija vērš uzmanību uz vairākām padomes līdzšinējā sastāva neizdarībām pilnvaru laikā no 2008.gada 22.decembra.
Ministrija uzskata, ka vēstulē minētie argumenti uzskatāmi par būtisku šķērsli atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai. Tāpēc IZM lūdz deputātus izvērtēt nepieciešamību noraidīt to institūciju nominētos padomes locekļu kandidātus, kuru izvirzītie pārstāvji pašlaik darbojas padomes sastāvā, informē izglītības un zinātnes ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Tāpat ministrija lūdz cienīt Augstskolu likumu un lūgt deleģēt citus pārstāvjus Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Koledžu asociācijai, Latvijas Rektoru padomei, Latvijas Studentu apvienībai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.
IZM norāda, ka līdz vēstules sagatavošanas brīdim AIP nav iesniegusi augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, ko nosaka likums. Pēdējā padomes koncepcija – «Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija periodam līdz 2010.gadam» tika apstiprināta Ministru kabineta komitejas sēdē 2001.gada 16.jūlijā. Tas ir, vairākus gadus pirms šīs padomes sastāva apstiprināšanas, un saturiski tā jau vairākus gadus neatbilst augstākās izglītības aktuālajām tendencēm valstī. Padomes interneta vietnes mājas lapā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātas un 2006.gada 27.septembrī Ministru kabineta apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam tiek publicētas kā «Izglītības attīstības koncepcija 2007.-2013.gadam», tādējādi maldinot sabiedrību.
Padomes 2012.gada 4.oktobra sēdē tika izskatīts padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras izstrādātā dokumenta projekts «Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013. līdz 2020.gadam. Principi un vadlīnijas». Ministrija uzskata, ka izstrādātais dokuments neatbilst valsts plānošanas dokumentu prasībām, turklāt dokumenta nepilnības (dokuments nesatur vairākas būtiskas sadaļas, piemēram, mērķi, rezultatīvos rādītājus, situācijas analīzi, finanšu resursu aprēķinu, atbildīgās institūcijas, izpildes plānu) un tā tālākā virzība padomes sēdē netika atbalstīta.
Tāpat arī līdz šim nav veikts Augstskolu likumā noteiktais uzdevums – nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī. AIP nav novērtējusi Latvijas augstākās izglītības attīstības salīdzinošo situāciju starptautiskajā vidē un to ietekmējošās izmaiņas.
«Piemēram, Latvijas augstākās izglītības iestāžu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, kas neatbilst iedzīvotāju skaita dinamikai un demogrāfijas tendencēm. Pēdējo divdesmit gadu laikā augstākās izglītības iestāžu skaits palielinājās gandrīz sešas reizes – no 12 1990.gadā līdz 59 šogad, sarūkot iedzīvotāju skaitam no 2,67 miljoniem 1989.gadā līdz 2,07 miljoniem pērn jeb vairāk kā par vienu piektdaļu,» vēstulē norāda ministrija.
«Vidējais studējošo skaits vienā augstākās izglītības iestādē ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Pēdējo sešu gadu laikā kopējais studentu skaits Latvijā demogrāfiskās situācijas dēļ samazinājies no 131 000 līdz 97 000,» tā IZM.
Ministrija uzsver, ka 2011.-2012.gadā veiktajā starptautiskajā studiju programmu kvalitātes izvērtējumā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» tika konstatēts liels skaits nekvalitatīvu programmu, plaši vērojama ir radniecīgu nozaru studiju programmu pārklāšanās.
Ekspertu atzinumā pašreizējā augstākās izglītības iestāžu struktūra ir tieši saistīta ar sistēmas darbības efektivitātes trūkumiem: «Augstākās izglītības sistēma ir sadrumstalota, kā rezultātā augstskolas cīnās katra par sevi, lai iegūtu budžeta finansējumu, bet kooperēšanās, kas būtu valstiski izdevīgāka, izlietojot resursus lielāku koplietošanas sistēmu izveidei, nenotiek. Sadrumstalotība izslēdz iespēju konkurēt starptautiski. Tas ietekmē izglītības eksporta iespējas un konkurenci par studentiem (pirmkārt – vietējiem). Budžeta finansējums uztur katras atsevišķās augstskolas administratīvās vienības, kuras veic vienas un tās pašas funkcijas.»
«Globalizācijas kontekstā pēdējā desmitgadē ir notikušās reformas augstākās izglītības sistēmās citās Eiropas valstīs, kuru rezultātā augstskolas kļūst lielākas un konkurētspējīgākas. Padome savas darbības laikā nerosināja diskusijas izmaiņām augstskolu struktūrā,» vēstulē norāda IZM, aicinot AIP nekavējoties izstrādāt atbilstošus priekšlikumus un līdz 2012.gada 10.decembrim iesniegt informāciju par augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas iespējamajiem scenārijiem.
Tāpat vērsta uzmanība uz to, ka padome tikai daļēji pilda Augstskolu likumā noteikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai. Patiesībā AIP interneta vietnes mājas lapā nav atrodams neviens padomes sēdes protokols. Savukārt padomes sēdes darba kārtības – informācija par jautājumiem, ko padome risina – sabiedrībai ir pieejama tikai daļēji (par vienu kārtējo sēdi). Ministrija iepriekš norādīja AIP par nepieciešamību darboties atklāti, tajā skaitā 2012.gada 12.jūlija vēstulē ar lūgumu publicēt tai pieejamu informāciju par studiju programmu kvalitāti.
IZM informē Saeimu, ka tās rīcībā ir publiski pieejama informācija par iespējamu datu viltošanu vai manipulāciju ar datiem padomes īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» īstenošanas ietvaros.
Ņemot vērā minēto, AIP īstenotā projekta likumības un kvalitātes audita kontroles nodrošināšanai IZM ir izsludinājusi iepirkumu un plāno līdz 2013.gada 15.janvārim veikt projekta auditu, iepirkuma procedūras ietvaros piesaistot profesionālus juridiskos un audita pakalpojumus. Tāpat tā uzdevusi ministrijas padotības iestādei un projekta uzraugošajai institūcijai – Valsts izglītības attīstības aģentūrai līdz šā gada 12.decembrim veikt padomes projekta satura iekšējās kontroles sistēmas pārbaudi, tostarp par pienākumu, pilnvaru un atbildību sadalījumu. Tāpat tai uzdots iesniegt ministrijā kopsavilkumu par līdz šim brīdim veiktajām pārbaudēm padomes projektā.
Saeimai adresēto vēstuli parakstījusi Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāja, labklājības ministre Ilze Viņķele.
BNN jau vēstīja, ka IZM rīcībā nonākusi informācija, ka AIP ir labojusi ārzemju ekspertu novērtējumus. Ja tas atbilst patiesībai, tad AIP, pēc ministra teiktā, ir melojusi gan Latvijas sabiedrībai, gan Ministru kabinetam, kur šis izvērtējums un dati tika publiskoti bez kādām atrunām kā uzticami un korekti
Kā zināms, IZM par nekvalitatīvām atzinusi 189 jeb 22% augstākās izglītības studiju programmu. Šajās programmās ir būtiski trūkumi un studenti faktiski nesaņem to, ko ir cerējuši. Savukārt AIP vērtējumā bija identificētas tikai 55 šādas nekvalitatīvas programmas.
Ref: 102.000.103.3131