Zviedrija zaudējusi cīņā par Baltijas nozvejas kvotām

Zviedrija nākamajā gadā samazinās siļķu un lašu nozvejas kvotas Baltijas jūrā, pametot cīņu ap mencu zveju, kas ilgusi gadiem, ziņo The Local.

Zviedrija vēlējusies vēl stingrākus noteikumus attiecībā uz siļķu un lašu zvejošanu, tomēr Baltijas valstis līdz ar Eiropas Savienības atbalstu tos noraidījušas. Neņemot vērā arī ilgstošos mēģinājumus samazināt mencu nozveju, lai saglabātu to populāciju, kvotas zivīm tiks palielinātas.

Eiropas Komisija (EK) 2011.gadā vēlējās samazināt Latvijas kopējo pieļaujamo nozvejas kvotu reņģēm par 28% Baltijas jūrā un par 10% Rīgas jūras līcī un brētliņām par 30%, bet lašiem par 15%, salīdzinot ar 2010.gada zvejas kvotām, biznesa portālu BNN informēja Zemkopības ministrija.

Latvijas puse sarunās panāca, ka reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras centrālajā daļā samazinājums 2011. gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, nebūs lielāks par 15%, bet Rīgas jūras līcī reņģu nozvejas kvota samazināta netiks. Nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā varēs nozvejot 2978 tonnas, bet Rīgas jūras līcī – 19 591 tonnu reņģu.

EK piedāvātā brētliņu nozvejas kvotu 2011.gadā samazinājuma par 30% vietā (EK norādīja, ka samazinājumam pēc zinātnieku padoma vajadzētu sasniegt pat 42%) Latvijas puse panāca, ka nozvejas samazinājums būs tikai 24% (39 949 tonnas), kas ir augstākais, ko Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju varēja panākt. Brētliņu nozvejas kvotu jautājumā tika pieņemta MP deklarācija, kas pieļauj iespēju, ka EK, balsoties uz dalībvalstu iesniegtiem zinātniskiem argumentiem, 2011.gadā varētu pārskatīt un, iespējams, palielināt brētliņu nozvejas kvotas.

Savukārt mencu zvejai 2011.gadā nozvejas kvotas būs palielinātas par 15% Baltijas jūras austrumu daļā un par 6% rietumu daļā, salīdzinot ar 2010.gadu, ļaujot zvejniekiem nozvejot attiecīgi 5036 un 679 tonnas mencu.

«Sarunas bija ļoti grūtas. Latvijas puse bija uzstājīga, aizstāvot savas intereses, ka tik liels nozvejas kvotu samazinājums gan no zinātnisko, gan sociālekonomisko argumentu viedokļa nav pieļaujams, un mēs panācām ļoti daudz,» pēc sarunām uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Zviedrijas lauksaimniecības ministrs Eskils Erlandsons (Eskil Erlandsson) par šādu lēmumu ir vīlies: «Atklāti sakot, es vēlētos, lai mēs izpildītu [Eiropas] Komisijas prasības. Tomēr es zināju, ka tas nebūs iespējams, jo vienmēr jāveido kompromisi, kaut vai, lai vienkārši pieņemtu lēmumu.»