Ignatjevs: taksometru nozare Latvijā apgriezīsies «kājām gaisā»

Jau pēc 2 mēnešiem taksometru nozarē Latvija sagaidāmas milzu izmaiņas, kas varētu beidzot veicināt tirgus «attīrīšanos» un sakārtošanu.

Tā uzskata Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas (LVTNDDO) vadītājs un vienlaikus Smile Taxi direktors Aleksejs Ignatjevs, kurš intervijā BNN prognozē revolūciju taksometru nozarē cīņā pret krāpšanos u.c. pārkāpumiem. No 1. janvāra Latvijā spēkā stāsies noteikumi, kas paredz, ka taksometra vadītājiem būs pienākums izsniegt pasažierim čeku, kurā, papildus šajos noteikumos minētajām prasībām, jānorāda arī rekvizīti, kas noteikti normatīvajos aktos par pasažieru pārvadāšanu vieglajos taksometros. A. Ignatjevs uzskata, ka tas ļaus atbildīgajiem dienestiem un asociācijai daudz veiksmīgāk cīnīties pret krāpniecību taksometru nozarē Latvijā.

Vai taksometru nozare sāk atkopties no krīzes? Vai nozarē ir jūtamas pozitīvas tendences?

Īsumā – ja mēs varam salīdzināt ar pagājušo gadu, tas viss izskatās salīdzinoši labi, ņemot vērā, ka nav krituma. Jo pagājušajā gadā taksometru nozare piedzīvoja, līdzīgi kā visa Latvijas ekonomika, nepārtrauktu kritumu. Katru mēnesi kritums bija arvien dziļāks. Tagad var teikt, esam uz nulles, krituma nav, bet izaugsmes arī nav. Pieauguma nav, tāpēc, ka pagaidām nav tam iemesla. Bet mēs pieaugumu gaidīsim sākot ar to laiku, kad tiks ieviesta jaunā likumdošanas norma par to čekiem, no 1. janvāra. No 1. janvāra, es ceru, ka izkritīs visi spekulanti un uzņēmumi, kas krāpj klientus, kuri, piemēram, šobrīd strādā ar tiem skaitīkļiem, kas neizdod čeku.

Tas varētu ieviest būtiskas korekcijas tirgū?

Taksometru biznesu var uzsākt ikviens, kurš grib… bez pieredzes, bez jebkā. Es visu laiku paturu prātā to 2005. gadu, kad mums bija kvotas un pēc tam, kad mēs iekāpām Eiropas Savienībā visas barjeras tika atceltas.

Tagad mēs esam situācijā, kad Rīgā vien strādā 60 firmas, kuras ir grūti kontrolēt, un kuras strādā pēc nesaprotamiem principiem. Šoferi staigā no vienas firmas uz otru, un neviens nenes nekādu atbildību. Es visu laiku uzsveru, ka no tām 60 firmām Rīgā, tādas, kas saprot taksometra pakalpojumu biznesu ir tikai astoņas līdz desmit. Neredzu pamatu, kāpēc tirgū ir 60 firmas.

Vai krīze ieviesa korupciju taksometru automašīnu skaita ziņā? Firmas samazināja auto parku?

Pilnīgi noteikti. Bet, kas ir interesanti – autoparku vairāk samazināja tās kompānijas, kas darbojas uz godīgiem tirgus principiem: kompānijas. kurām ir līzinga saistības, reāli pieņemti darbinieki utt. Savukārt spekulanti, kas vienkārši tirgo taksometru licences šoferiem, viņus šī krīze nosacīti neskar. Viņus nevar skart krīze tāpēc, ka šīs licenču tirgošanas kompānijas nenes nekādu atbildību: viņiem nav transports, nav nekā. Ja atbrīvojas vietiņa, nav taču problēmas uz privātas mašīnas uzlikt to zaļo gaismiņu, uzlikt flakonu, nopirkt licenci pa 50 Ls un braukt. Bet no tā  labuma ne Rīgai, ne Rīgas tēlam, ne Rīgas budžetam. Labuma arī nav patērētājam, tāpēc vien, ka mašīnas ir sliktas un pakalpojumu kvalitāte slikta, bieži tiek piemērots vislielākais tarifs! Klienti gan arī kļūs gudrāki un jau zina, ka ir noteiktas kompānijas, uz kurām var paļauties.

Kādas aptuveni ir tirgus izmaiņas taksometru autoparka ziņā?

Diezgan lielas ir šis svārstības. Jo ienākot tirgū Baltic Taxi viņiem bija ļoti liels pieaugums. Viņi ļoti strauji palielināja autoparku. Smile Taxi, Red Cab u.c. tirgus spēlētājiem  savukārt bija būtisks autoparka samazinājums.

Taksometru asociācijai kopumā autoparks palicis nemainīgs. Tomēr principā taksometru skaits nav sevišķi būtisks tāpēc, ka tagad krīze mums iemācīja neveidot «krājumus». Agrāk taksometru firmas šoferiem teica – brauciet uz ielas, kaut ko jūs nopelnīsiet. Bet tagad, ja mēs paskatīsimies uz tām pasūtījumu svārstībām, tiek strādāts pie tā, lai optimizētu auto plūsmu. Lai gan klientam būtu maksimāli ātri auto pieejams, kā arī, lai visas mašīnas tiek noslogotas, kas atrodas uz līnijas. Tas ir iespējams, jo tika ieviesti dažādi GPS risinājumi. Tas savā pamatā ļauj samazināt mašīnas skaitu, līdz ar to ir iespējams ekonomēt. Piemēram Smile Taxi bija 65 auto, bet tagad mums ir kaut kur 50 – 40 mašīnas uz līnijas. To nevar teikt, ka pakalpojumu kvalitāte samazinājās. Tāpat kā Rīgas taksometru parkam: viņiem 250 mašīnas, pēc tam 220, bet tagad ir kaut kur 120, bet tā ir optimizācija… viņi iztirgo vecas mašīnas, atstāj tikai tās jaunās un gaida to, kad tirgus sāks atkopties. Tad viņi atgūs atpakaļ savas pozīcijas. Tā ir optimizācija.

Bet pēc 1. janvāra…  cik spēlētāji Rīgas taksometru tirgū paliks, cik tirgus spēlētāju paliks Latvijā? Ko tas nozīmēs konkurences attīstībai?

Principā Latvijā kaut šobrīd ir aptuveni 1000 taksometru, kas nav aprīkoti ar elektroniskajiem čeku izdrukas aparātiem. Tur jāskatās, kas notiks. Tagad iet cīņa starp skaitītāju piegādātājiem par to cenām. Jāskatās kāds būs piedāvājums. Apmēram var teikt, ka summas grozās ap 300, 400 līdz 600 Ls par skaitītāju, atkarībā no tehnoloģijas.

Ir ļoti grūti spriest par to nekontrolējamo pelēko masu – cik no viņiem iegādāsies šos aparātus.

Respektīvi, jautājums ir – vai šie taksometru īpašnieki riskēs vai nē ar šādu ieguldījumu?

Jā. Pieņemsim tev ir veca Volga vai Opel. Vai ir vērts ar šādu auto riskēt veikt šādu ieguldījumu? Varbūt viņš atmetīs ar roku un ies uz tām lielākām firmām. Es ceru, ka to arī darīs, tāpēc, ka tomēr tas nav mazs ieguldījums vienkāršam taksometru šoferim vai arī mazam uzņēmumam. Bet jāsaprot, ka patērētājiem šis izmaiņas nāks tikai par labu. Šo taksometru bizness ir vienkāršs: viņi sēž veselu dienu mašīnā, gaida klientu. Pa visus dienu varbūt vienu vai divus sagaida, un tad «šauj viņiem to lielo summu, kaut kur 15 Ls līdz 10 Ls. Tagad krāpties vairs nevarēs. Līdz ar to tagad viņiem būs jāizvēlas, vai ieguldīt 300 Ls jaunam skaitītājam un strādāt godīgi, vai nē.

Vai tad skaitītājus nevarēs «apstrādāt»? Kā saka «uzskrūvēt»?

Varēs, bet tagad būs čeku izdrukas. Pēc tām var visu noteikt. Vai bija uzskrūvēts, vai nē.

Visiem klientiem būs tiesības pieprasīt čeku?

Arī šobrīd ir šis tiesības, bet vienkārši čeka vietā es varu, ja gribu, izsniegt papīrīti, kur uzrakstu ko vien vēlos. Tagad, ja cilvēki griezīsies pie mums (asociācijas) ar „saskrūvētu” braucienu čekiem, mums būs viegli krāpniekus izķert.

Runājot par taksometru tarifiem, viņi nav mainījušies jau daudzus gadus, kā domājat, vai esošajā situācijā tie ir atbilstoši?

Domāju, ka jā. Ja agrāk, iespējams, tarifu griesti nebija pietiekami lieli, tad tagad krīze ieviesusi savas korekcijas. Krīzes laikā runāt par tarifu pieaugumu nav nopietni, jo tādējādi mēs griežam paši sev.

Tātad tuvākajā laikā taksometru tarifu izmaiņu nebūs?

Nu nav arī pamata tādām būt. Ja skatītos uz Eiropas valstīm, tarifi ir trīs reizes vai četras reizes lielāki, bet tur tam ir pamats. Ok, mums gan cilvēki arī nav pieraduši braukāt ar taksometru, viņi brauc ar privātu transportu pa pilsētu un nesaprot, ka tas nav izdevīgi, kaut vai no laika taupības viedokļa, nerēķinot tehniskās ķibeles un dažādus izdevumus.

Taksometru nozares aprindās vienu brīdi, starp citu, tika runāts par variantu, ka ieviest vispār vienādus tarifus visām kompānijām. Lai ierobežotu krāpšanu.  Tik sadrumstalota ir tā vide, tik daudz šo taksometru firmas, ka pilnīgi nevar saprast kuram kāds tarifs ir. Mūsu valsts vīri arī mēģināja kaut ko darīt tā labā. Viņi teica – uzrakstīsim taksometru tarifus uz taksometru durvīm… Tomēr neko daudz tas nedeva.

Kāpēc?

Tie lielie krāpšanas gadījumi ir ar tūristiem. Ir vienkārši jāpieņem stingri lēmumi, lai tūristus aizsargātu.

Pagaidām tur nav nekāda risinājuma. Varbūt pakāpeniski. Piemēram, ar sertifikāciju. Lai par taksistu nevarētu strādāt kurš katrs kam gribas. Kā Igaunijā. Līdz ar to, tā ir atbildība, viņi tur ar savu kārtību panākuši augstu profesionālisma līmeni. Ir jānoliek eksāmens, jāpierāda valodas zināšanas, pilsētas pārzināšana utt. Nevar cilvēks Igaunijā no malas uzsākt to biznesu, bet pie mums var.