Bijušā Latvijas Dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam viest skaidrību par iepriekš medijos izskanējušo kukuļošanas mēģinājuma lietu, teikts zvērināta advokāta Rozenberga iesniegumā KNAB priekšniekam.
Atsaucoties uz iesniegumu, līdz šā gada 28.jūnijam KNAB izmeklētājas Andas Rumjancevas lietvedībā bija kriminālprocess, kurā par aizdomās turēto personu tika atzīts Magonis. Šā gada 28.jūnijā šis kriminālprocess nosūtīts Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurorei Sigitai Deičmanei kriminālvajāšanas uzsākšanai, un prokurore šā gada 6.jūlijā pieņēmusi lēmumu par Magoņa saukšanu pie kriminālatbildības.
Visā pirmstiesas procesa stadijas izmeklēšanas posmā gan Magonis, gan arī Rozenbergs ir izturējušies ar vislielāko cieņu pret procesa virzītāju un izmeklēšanas grupas dalībniekiem, komunikācijā ar KNAB amatpersonām tika ievērotas vispārpieņemtas uzvedības un ētikas normas. Magonis ir godprātīgi pildījis visus aizdomās turētās personas pienākumus un respektējis ierobežojumus, kas viņam noteikti ar piemērotajiem drošības līdzekļiem. Šā kriminālprocesa sakarā Rozenbergs un Magonis ir kontaktējušies vienīgi ar izmeklētāju Andu Rumjancevu, kura bija procesa virzītāja, kā arī ar izmeklētāju Ģirtu Bērziņu, kurš bija izmeklēšanas grupas dalībnieks un veica atsevišķas procesuālas darbības procesa virzītājas uzdevumā. Sarunu gaitā nekad no aizstāvības puses nevienai KNAB amatpersonai nav tikuši izteikti jebkādi jautājumi vai priekšlikumi, kas varētu radīt likuma pārkāpumu vai kas būtu uzskatāma par neētiskiem, teikts iesniegumā KNAB priekšniekam, teikts iesniegumā.
Tādēļ iepriekšējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušie KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša izteikumi aizstāvībai radīja nepatīkamu pārsteigumu. Kā zināms, dažādās publikācijās norādīts, ka no amata atbrīvojamajam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurašam piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis, lai VAS Latvijas Dzelzceļš bijušā vadītāja Magoņa kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods, to žurnālam Ir esot pastāstījis pats Jurašs. Jau vēlāk bija lasāmas ziņas, ka KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs ir būtiski kaitējis sekmīgai faktu pārbaudei Latvijas Dzelzceļš bijušā valdes priekšsēdētāja Magoņa krimināllietā, par ko ziņu aģentūru BNS informējusi KNAB pārstāve Māra Priedīte.
Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess tiek veikts tikai pret divām personām – Magoni un Oļegu Osinovski, šādi KNAB amatpersonas Juraša izteikumi neapšaubāmi met ēnu ne vien uz Magoni, bet arī uz Rozenbergu kā viņa aizstāvi, norādīts iesniegumā.
Rozenbergs iesniegumā uzsver, ka ne Magonis, ne viņš kā Magoņa aizstāvis, ne paši, ne arī ar jebkādu starpnieku palīdzību nav izteikuši šādus prettiesiskus piedāvājumus nedz Jurašam, nedz arī jebkurai citai personai. Magoņa aizstāvība tika un arī turpmāk tiks realizēta vienīgi atbilstoši likuma normām, izmantojot visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, aizstāvot Magoņa tiesības un likumīgās intereses, norāda advokāts.
Rozenberga ieskatā šāds KNAB amatpersonas Juraša izteikums var tikt vērtēts kā mēģinājums ietekmēt šobrīd un turpmāk kriminālprocesu veicošās amatpersonas. Lai arī aizstāvībai nav nekādu šaubu par šobrīd procesu veicošās prokurores godaprātu, profesionalitāti un neietekmējamību, tomēr šādas publiski izskanējušas ziņas procesa virzītājai var radīt zināmu diskomfortu situācijās, ja lietā objektīvi konstatējamas ziņas par faktiem kādreiz radītu pamatu jebkādu apsūdzētajām personām labvēlīgu lēmumu pieņemšanai, jo sabiedrībā jau šobrīd ir radīts aplams priekšstats, ka šajā procesā apsūdzētās personas par sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu esot gatavas dot kukuļus lielos apmēros, teikts paziņojumā.
Rozenbergs vērš uzmanību uz faktu, ka Juraša publiski izteiktie apgalvojumi tieši norāda uz pabeigta smaga noziedzīga nodarījuma faktu, proti, kukuļa piedāvājumu lielā apmērā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikumā.
Rozenbergs lūdz organizēt pārbaudes veikšanu, vai Jurašs par šāda pabeigta smaga nozieguma faktu ir sniedzis attiecīgu ziņojumu, jo Krimināllikums paredz kriminālatbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums. Turklāt, ņemot vērā Juraša līdz šim ieņemamo amatu, viņam būtu tiesības ne vien ziņot par šāda smaga nozieguma faktu, bet būtu pienākums arī pašam savu dienesta pilnvaru ietvaros veikt nepieciešamās darbības šāda smaga nozieguma atklāšanai. Gadījumā, ja tas nav ticis darīts, iespējams, ir pamats Juraša rīcību izvērtēt arī Krimināllikuma kontekstā kā valsts amatpersonas bezdarbību, tīši vai aiz nolaidības neizdarot darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai.
Savukārt, ja Jurašs par šo kukuļa piedāvājumu lielā apmērā ir sniedzis ziņojumu un arī veicis vai organizējis darbības šā nozieguma atklāšanai, Rozenbergs lūdz nodrošināt iespējami ātru un efektīvu šāda iespējamā nozieguma izmeklēšanas veikšanu, lai jau vistuvākajā laikā vai nu apstiprinātu ziņas par kādu personu izdarītu noziegumu, nolūkā ietekmēt kriminālprocesa virzību, vai arī informēt sabiedrību, ka šīs ziņas nav apstiprinājušās un nekāds kukuļa piedāvājums Jurašam nav noticis. Kā viens, tā otrs risinājums noņemtu šobrīd nepamatoti sabiedrībā radīto aizdomu ēnu pār Magoni un viņa aizstāvības komandu, un nodrošinātu netraucētu un objektīvu turpmāko kriminālprocesa virzību, teikts iesniegumā.
Ref: 102.000.102.13155