Latvijā nepieciešama ciešāka sadarbība un konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, lai mazinātu tirgus kropļojumus un veidotu kritērijus labākai tirgus uzraudzībai, secināts zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal (PwC) veiktajā konkurences uzraudzības pētījumā PwC Competition watch 2019.
Laikposmā no 2002. līdz 2018.gadam par konkurences pārkāpumiem kopumā sodīti uzņēmumi no 16 dažādām nozarēm, taču biežāk sodītās nozares ir būvniecība, transports un tirdzniecība. Šajās nozarēs vēsturiski ir vērojams arī lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. 88% gadījumu dominē sodi par aizliegto vienošanos un 254 uzņēmumu pārkāpumi no 326 ir klasificēti kā smagi, secināts pētījumā.
Vidējais pārkāpuma izskatīšanas ilgums ir 381 diena, taču smagāko pārkāpumu gadījumos tas ilgst teju pusotru gadu jeb 510 dienas. Gadiem ejot, izskatīšanas ilgums ir audzis. Tāpat audzis arī soda apmērs procentuāli no apgrozījuma – laikposmā no 2014. līdz 2018.gadam tas sasniedzis 2,5% no apgrozījuma.
Pētījumā arī secināts, ka naudas soda noteikšanā iestāde izmanto salīdzinoši elastīgu pieeju. Kopš 2002.gada 43% gadījumu sākotnēji aprēķinātais naudas sods ir samazināts jau soda piemērošanas laikā, pamatojoties uz samērīguma un lietderības apsvērumiem, ko nemaz neparedz Ministru kabineta noteikumi.
Normatīvie akti paredz vairākas iespējas aprēķināto sodu koriģēt lietas faktiskajiem apstākļiem, taču PwC Biznesa vadības konsultāciju direktors Raimonds Dauksts norāda uz precīzāku sodu piemērošanas noteikumu nepieciešamību, lai veicinātu vides caurskatāmību un tirgus pievilcību investoru acīs: «Investoru interesi veikt ieguldījumus veicina skaidri definēti, prognozējami un caurspīdīgi noteikumi. Pārkāpumi jāizvērtē ne tikai nozares, bet arī valstiskā līmenī, lai pieņemtu plašākas ietekmes lēmumus vides un uzraudzības uzlabošanai.»
Šobrīd uzņēmumiem pastāv iespēja tā sauktās Iecietības programmas ietvaros sadarboties ar Konkurences padomi (KP) un saņemt naudas soda samazinājumus. PwC gan norāda, ka uzņēmumi ne tik aktīvi izmanto šo programmu. Pētījuma dati parāda, ka tikai 6% gadījumu no piemērotajiem sodiem tika samazināti Iecietības programmas ietvaros. 29% gadījumu sods tika samazināts atbildību mīkstinošu apstākļu ietekmē savukārt 41% gadījumu tam ir cits iemesls.
PwC Eiropas Savienības un Konkurences tiesību prakses grupas vadītājs Māris Butāns uzsver kultūras nozīmi, cīnoties ar pārkāpējiem: «Redzams, ka uzņēmēji ne tik aktīvi izmanto Iecietības programmu, jo, manuprāt, piemērotie sodi nemaina kultūru kopumā, turklāt pieejamas citas iespējas naudas soda samazināšanā.»
Pētījums ir balstīts uz publiski pieejamiem KP datiem, kas iegūti no iestādes lēmumiem par aizliegumu un līgumiem un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, neatkarīgi no tā, vai valsts un/vai ES konkurences noteikumi ir bijuši piemēroti.