Latvijas aizsardzības budžeta palielināšana ir tika viens no soļiem valsts drošības stiprināšanā, ar vairākiem uzvārdiem vēl jāpapildina Latvijā nevēlamo personu jeb tā dēvētais «persona non grata» saraksts, uzskata Nacionālas apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks.
NA valde ir lēmusi rosināt būtiski papildināt Latvijas nevēlamo personu sarastu un deleģējusi to virzīt izskatīšanai Saeimā valdes loceklim, Saeimas deputātam un Nacionālās drošības komisijas sekretāram Jānim Dombravam.
«Raugoties uz situāciju Ukrainā, mūsu pienākums ir rūpēties, lai Latvijas robeža nav caura. Visiem, kas saistīti ar ieroču izgatavošanu un tirdzniecību un Kremļa propagandu, ieejai Latvijā jābūt slēgtai,» norāda Parādnieks
«Persona non grata» sarakstā aicina iekļaut Uralvagonzavod ģenerāldirektoru Oļegu Sijenko, Krievijas valsts aģentūras Rossotrudņičestvo vadītāju Konstantīnu Kosačevu un Uralhim un tā Latvijas filiāles Uralchem īpašnieku Dmitriju Mazepinu.
Uralvagonzavod ir viens no Krievijas lielākajiem ieroču un kara tehnikas ražotājiem. Tas Latvijā ir nodibinājis pārstāvniecību UVZ Baltija, kas ceļ vagonbūves rūpnīcu Jelgavā.
Tikmēr Mazepins ne vien pamanījies Rīgas pievārtē uzcelt minerālmēslu pārkraušanas termināli Riga Fertilizer Terminal, bet arī strādāt Uralkalij valdē kopā ar Sergeju Čemezovu, kurš jau ir iekļauts ne vien Latvijas, bet arī ASV un vairāku Eiropas valstu «persona non grata» sarakstos. Viņš ir viens no Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvākajiem cilvēkiem un valstij piederošā uzņēmuma Rostehnologii vadītājs. Čemezovu publiski mēdz dēvēt par galveno noteicēju Krievijas militārajā rūpniecībā.
Deputāts piebilst, ka ir pamats domāt, ka, piemēram, Krievijas valsts aģentūras Rossotrudņičestvo sniegtajam finansējumam dažādiem krievu kultūras un izglītības centriem ārpus Krievijas robežām nav nemaz tik šķietami nevainīgi mērķi. Iespējams, šīs valsts organizācijas pārstāvji nodarbojas ar spiegošanu un Kremļa propagandas izplatīšanu.
«Mūsdienās karā izmanto ne tikai fiziskos ieročus, bet ar propagandu. Tā ir acīmredzama Kremļa pieeja, ko apliecina Putina retorika. No vienas puses it kā atsaucot armiju no Ukrainas pierobežas, bet no otras puses norādot, ka Krievija aizstāvēs ikviena krieviski runājošā tiesības jebkurā pasaules malā, ja saņems šādu pieprasījumu,» uzsver NA valdes loceklis Parādnieks.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ieceļošanas aizlieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā jau iekļāvis papildu 16 personas, tostarp arī tādas, kas saistītas ar notikumiem Ukrainā.
Minētās personas «melnajā sarakstā» iekļautas gan Ukrainas notikumu kontekstā, gan arī tāpēc, ka «viņu uzturēšanās un aktivitātes Latvijas Republikā var radīt noteiktu apdraudējumu valsts drošībai un nacionālajām interesēm», sacīja ministrs.
Kā norādīja ministrs, nevēlamo personu sarakstā ir iekļauti ne tikai Krievijas pilsoņi, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, kuru aktivitātes neveicinātu Latvijā mieru un saticību. No «melnajā sarakstā» papildus iekļautajām 16 personām 13 ir no Krievijas, bet trīs – no ES valstīm.
Ref: 102.000.102.7684