Pirmdien notikušajā Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru sapulcē akcionāri atlikuši lēmumu par jaunās padomes sastāva apstiprināšanu, biznesa portālu Nozare.lv informēja kompānijā.
Kompānijas akcionāru sapulcē tika apstiprināts airBaltic 2009.gada pārskats.
Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka gada pārskats apstiprināts pēc akcionāru ilgām un garām diskusijām, ar piezīmi protokolā, ka jaunā padome vēl vērtēs jautājumu par airBaltic zīmola pārdošanas darījumu.
SM uzsver, ka padomi nav izdevies apstiprināt, jo otrs akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) nav spējis nosaukt savus kandidātus padomes sastāvam un akcionāru sapulces protokolā ierakstīts, ka padomes apstiprināšanas jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu, lai gan precīzs datums vēl nav nosaukts.
SM no savas puses jaunajai padomei bija izvirzījusi bijušo Māras bankas prezidentu Niku Bulmani, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes locekli Gintu Kiršteinu, kurš, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, savu karjeru veidojis uzņēmumā Lattelecom, desmit gadu laikā no datorsistēmu analītiķa kļūstot par Satura biznesa daļas direktoru. Pēc tam Kiršteins strādājis par informācijas tehnoloģiju un tehnikas konsultantu un projektu vadītāju SIA C-3PO.
SM skaidro, ka Kiršteins airBaltic padomes locekļa amatam virzīts, jo ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra palīdzību Latvijas valsts iegādājās airBaltic obligācijas 15,8 miljonu latu apjomā, tādējādi šovasar pabeidzot aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu par kopumā 30 miljoniem latu.
airBaltic padomes locekļa amatam virzīts arī VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes loceklis Uldis Martinsons (JL), kuram laikraksts Neatkarīgā iepriekš pārmetis interešu konfliktu, apvienojot lidostas Rīga padomes locekļa amatu ar divu aviopārvadājumu firmu SIA Griffin Marine Travel un SIA Corsair vadīšanu. Martinsonam uzņēmumos tobrīd piederēja attiecīgi 41% un 95% akciju.
Kamēr padome nav ievēlēta, kompānijā netikšot risināti jautājumi, kuri ir padomes kompetencē, skaidroja SM, bet lidsabiedrības saimniecisko darbību padomes apstiprināšanas jautājuma pārcelšana neietekmēšot.
Kā ziņots, šodien notika airBaltic akcionāru sapulce, kurā iepriekš bija paredzēts apstiprināt jauno padomi, kompānijas gada pārskatu un peļņas izlietojumu. Par to biznesa portālu Nozare.lv informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) iepriekš skaidroja, ka līdz ar jaunās padomes apstiprināšanu kompānijas pārraudzība un pārskatāmība tikšot nodrošināta efektīvāk.
Kā ziņots, pagājušā gada decembrī airBaltic pārdevusi savu zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes airBaltic prezidenta Bertolta Flika uzņēmumam SIA Baltijas aviācijas sistēmas, kas airBaltic kontrolē 47,2%. Vienlaikus pārdotas arī preču zīmes airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBaltic Hotels, Baltic Miles un Baltic Taxi.
Saskaņā ar airBaltic 2009.gada auditētajā pārskatā minēto uzņēmuma preču zīmju vērtību 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu apjomā pērn noteicis sertificēts un nozarē atzīts vērtēšanas uzņēmums. Atbilstoši pārdošanas līgumam norēķini par preču zīmes iegādi bija jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim.
Darījums publiski atklājās tikai augusta sākumā, izraisot vairāku valsts augstāko amatpersonu un sabiedrības sašutumu, jo tika norādīts, ka šādi būtiski tiek mazināta aviokompānijas vērtība. Gerhards sākotnēji stāstīja, ka par darījumu viņam neesot bijis informācijas, tāpēc atbildība tiks prasīta no uzņēmuma padomes. Valsts pārstāvji no airBaltic padomes tika atsaukti, norādot, ka drīzumā tikšot sasaukta akcionāru pilnsapulce, lai ievēlētu jaunu padomi, kuras pirmais uzdevums būšot atgriezt airBaltic preču zīmi kompānijai.
Vēlāk gan Gerhards un Fliks skandālu ap lidsabiedrības zīmola pārdošanu nodēvēja par vētru ūdensglāzē un skaidroja ar problēmām līdzšinējā komunikācijā starp akcionāriem.
Pasažieru un kravu aviopārvadājumu pakalpojumu sniedzējs, aviokompānija airBaltic dibināta 1995.gadā. Tās galvenie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un aviokompānijas vadītājam Bertoltam Flikam piederošā SIA Baltijas aviācijas sistēmas ar 47,2% akciju.
Lidsabiedrība veic tiešos lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām – no Rīgas un Viļņas, kā arī piedāvā tiešos lidojumus starp Kaļiņingradu un Kopenhāgenu.
Patlaban airBaltic flotē ir 28 lidmašīnas – divas Boeing 757-200, desmit Boeing 737-500, sešas Boeing 737-300 un desmit Fokker 50 tipa lidmašīnas.