Latvijas lidsabiedrība airBaltic varētu dibināt aviokompāniju citā valstī, biznesa portālam Nozare.lv pieļāva kompānijas prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.
«Domāju, ka airBaltic noteikti varētu dibināt aviokompāniju citā valstī,» teica Fliks, taču no plašākiem komentāriem atturējās un tikai norādīja, ka lidsabiedrībai ir kas padomā.
Šogad gan šie plāni nerealizēsies.
Turpretī airBaltic līdzīpašnieks SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas pieder Flikam un kas pagājušajā nedēļā paziņoja par nodomu veidot aviokompāniju Lietuvā, pēc viņa teiktā, gan pašlaik neveidos jaunas lidsabiedrības citur.
Runājot par BAS plāniem Lietuvā, viņš norādīja, ka airBaltic ar pašreizējo biznesa modeli nespēj rentablā veidā šādu projektu īstenot.
«Mums jāsaprot, ka airBaltic nevar būt monopoluzņēmums visās trīs Baltijas valstīs, konkurence ir un būs. Ir minimālais maršrutu skaits, kas galvaspilsētai vienkārši ir vajadzīgs, lai piesaistītu investīcijas un nodrošinātu ekonomisko izaugsmi. Ir divi varianti – tas notiek ar mums vai tas notiek bez mums. airBaltic pašlaik nav līdzekļu to realizēt,» par Lietuvu teica Fliks.
Lidsabiedrības prezidents un līdzīpašnieks stāstīja, ka pirms vairākām nedēļām, kad viņš viesojies Igaunijā, viņam uzdots jautājums par vēlmi iegādāties Estonian Air, taču viņš atbildējis, ka «mēs neesam spējīgi to darīt». «To, ko mēs esam darījuši Rīgā, airBaltic nevar īstenot Tallinā. Mēs neesam tie labuma nesēji visā pasaulē. Šis ir tomēr mazs uzņēmums, un tuvākajos gados koncentrēsimies uz Rīgu,» sprieda aviosabiedrības pārstāvis.
Fliks pauda viedokli, ka 2004.gadā, kad airBaltic veidoja Lietuvā bāzi, tas bija pareizs lēmums – Lietuva ir lielāka valsts, turklāt tas bija veids, kā diversificēt risku. Taču, kopš kompānija mainījusi biznesa modeli pēc krīzes 2008.gadā, Lietuvā vairs neesot iespējams izveidot to pašu maršrutu tīklu, kas bija pirms krīzes.
Pēc viņa vārdiem, tagad diversifikācija zināmā mērā notiek uz tranzīta pasažieru rēķina. Viņš neuzskata, ka BAS aktivitātes Lietuvā atņems šos pasažierus Rīgai. «Tur praktiski nekas nemainīsies ne uz augušu, ne uz leju. Esmu redzējis, kā tas notiek Prāgā, Kopenhāgenā – ir noteikts daudzums, kas tiek sasniegts, un diezgan stabili tur arī paliek,» sprieda Fliks.
Runājot par citiem attīstības plāniem, viņš teica, ka lidmašīnas, kuru iegādes finansēšana, pēc Flika iepriekš teiktā, bija atkarīga no airBaltic zīmola pārdošanas BAS, pilnībā tiks piegādātas līdz oktobra beigām. Uz norādīto, ka iepriekš bija plānots atlikušās piecas no kopumā astoņām piegādāt līdz septembra beigām, viņš minēja, ka reizēm tas prasot ilgāku laiku, nekā plānots. Ilgtermiņā līdz 2013.gadam airBaltic vēloties Boeing un Fokker lidmašīnas nomainīt pret nākamās paaudzes lidaparātiem. Par kuriem tieši, lēmums vēl neesot pieņemts.
Tāpat airBaltic no 1.decembra plāno palielināt lidojumu skaitu uz Maskavu. Komentējot Latvijas un Baltkrievijas satiksmes ministru pārrunāto iespēju palielināt lidojumu skaitu starp abām valstīm, Fliks norādīja: ja tirgus būtu atvērts, uz Minsku varētu lidot līdz četrām reizēm dienā.