Aizdomas, ka par Olainfarm neizmeklēšanu un citu valsts mēroga lietu vilcināšanu VID vainojams Kaspars Podiņš

Liela apmēra naudas atmazgāšanas lietu –Olainfarm neizmeklēšana, Dinaz un Dīlers vilcināšana –, iespējams, notiek Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas pārvaldes priekšnieka Kaspara Podiņa vadībā. Tomēr viņš izvirzīts ģenerāļa dienesta pakāpes saņemšanai.

Smagās lietas izgaismo lietu novilcināšanu

Podiņa vadītās lietas netiek atrisinātas līdz galam, respektīvi, no lielām lietām tās kļūst neperspektīvas un kriminālvajāšanai tiek nodota tikai daļa no tās. Uz šo apgalvojumu VID sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Vaivars sarunā ar BNN norāda, ka «tās gan ir muļķības». Taču BNN neatrada nevienu VID preses relīzi par to, ka lietas, par kurām iepriekš presē skaļi vēstīts, tiktu nosūtītas prokuratūrai un vainīgie saukti pie atbildības – vien par atsevišķām epizodēm.

Pēc Valērija Maligina nāves radās aizdomas par fiktīviem darījumiem uzņēmumā Olainfarm, tāpēc Maligina meitas aizbildne  Signe Baldere-Sildedze uzrakstīja iesniegumu VID Nodokļu un muitas pārvaldei, lai tā izmeklē aizdomīgos darījumus. Pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš kompetentām struktūrvienībām uzdeva informāciju pārbaudīt un sameklēt papildu pierādījumus.

Tika savākts apjomīgs materiāls un lieta tika virzīta izmeklēšanai un uzticēta vecākajai izmeklētājai.

Tā kā aizdomas bija par fiktīviem mārketinga pakalpojumu līgumiem, tika ierosināta krimināllieta, lai no Kipras tiesiskās palīdzības lūgumu ietvaros varētu pieprasīt informāciju un liecības par iepriekš minētiem fiktīviem darījumiem. Proti, ja netiek ierosināta krimināllieta, izmeklētāja iegūtajai informācijai nav pierādījuma spēka, bet ārvalstu kompetentas tiesībaizsardzības iestādes atbalstu informācijas iegūšanā no ārzemju firmām nesniedz.

Dažas dienas pēc kriminālprocesa ierosināšanas Olainfarm valdes loceklis Mārtiņš Krieķis asi reaģēja uz procesa ierosināšanu un aiznesa Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un citām valsts iestādēm iesniegumu, ka lietas izmeklētāja safabricējusi materiālus Olainfarm lietā.

Taču neviens neveic izmeklēšanu par to, kā Krieķim tas, ka lieta uzsākta, varētu būt tapis zināms, jo tā nav bijusi publiski pieejama informācija. Ir aizdomas, ka to nopludinājušas Podiņam pietuvinātas amatpersonas.

Kaut arī VID Nodokļu un muitas amatpersonas jau bija ieguvušas ievērojamu pierādījumu materiālu, Podiņa vadībā lieta tika izņemta no izmeklētājas lietvedības. Tad tā no VID nonāca Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, par spīti tam, ka lietu ierosināja par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tomēr lietas par atmazgātu naudu, kas iegūta tieši no krāpšanās ar nodokļiem lielā apmērā, ir VID atbildība un šī brīža prioritāte.

Pārvades vadītājs Podiņš aizrotē sev tuvos, lai novērstu no sevis aizdomas

VID Finanšu noziegumu daļas Otrās izmeklēšanas nodaļas (Nodokļu un muitas policijas pārvaldes struktūrvienība) vecākais izmeklētājs Jānis Akmentiņš, iespējams, cieši saistīts ar bēdīgi slaveno Olainfarm valdes locekli Pāvelu Rebenoku un labprāt izpilda Podiņa dotos norādījumus, kā lietas «jārisina», liecina BNN rīcībā esošā informācija.

Uzreiz pēc kriminālprocesa ierosināšanas pret Olainfarm gan lietas izmeklētāja, gan Podiņam draudzīgais Akmentiņš, pamatojoties uz paša Podiņa ziņojumu ar Jaunzemes rīkojumu, tika norotēti uz Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldi. Vēlāk VID vadītāja Jaunzeme raidījumam Nekā personīga apgalvoja, ka «bija nepieciešami profesionāļi, kuri strādātu ar Moneyval rekomendācijām, tās izpildītu».

Iespējams, abi profesionāļi tika pārlikti uz citu nodaļu, lai novērstu aizdomas, ka Podiņš ir saistīts ar Akmentiņu un līdz ar to – arī Olainfarm.

BNN rīcībā esošā informācija liecina – Akmentiņam nav attiecīgās pieredzes, lai strādātu ar Moneyval rekomendācijām.

Jāatzīmē, ka VID mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Akmentiņš vairs nav nepieciešams kā Moneyval speciālists, tāpēc atkal strādā pie Podiņa Finanšu noziegumu daļā.

Polijā jau ir apsūdzības, bet Latvijā lieta novirzīta nepieredzējušākiem izmeklētājiem

Bijusī Olainfarm lietas izmeklētāja, kas strādājusi ar tādām skandalozām krimināllietām kā Dinaz un Dīlers, bija novedusi tās tiktāl, ka tās jau bija gatavas nodošanai prokuratūrā. VID preses relīzēs šīs lietas izmantoja, lai lepotos ar savu darbu – izmeklēšanas rezultātā tika konfiscētas un valsts budžetā ieskaitītas iespaidīgas naudas summas.

BNN avoti Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūrā (ONCNSP) vēsta, ka Dīlers lieta ar lēmuma par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai projektu pie uzraugošā prokurora faktiski stāvēja skapī no pagājušā gada vasaras. Taču tagad, kad, visticamāk, ar Podiņa ziņojumu, izmeklētāja ir «paaugstināta amatā», līdz ar to noņemta no Dinaz un Dīlers lietu virzīšanas, kā arī no Olainfarm lietas, tās netiks virzītas tuvākajā laikā un pilnā apjomā.

Zināms, ka pazemināšana amatā VID struktūrās tiek asociēta ar darbinieka likumpārkāpumiem. Tomēr, ja ir vēlme atbrīvoties no neērta darbinieka kādā struktūrvienībā, centīga cilvēka paaugstināšana amatā ļauj noņemt viņu no nozīmīgas lietas un būtībā nedod pamatu attiecīgajam darbiniekam sūdzēties.

Turklāt milzīgā apmēra lietas novirzītas uz reģionu, kur izmeklētājiem nav pieredzes šāda apjoma un nozīmīguma lietās. Aizbildinājums – tur mazāka noslogotība.

Proti, pastāv liela iespēja, ka Dinaz un Dīlers lietas līdz prokuratūrai nemaz nenonāks.

BNN zināms, ka ar Dinaz lietu saistītajām amatpersonām Polijā ir jau uzrādītas apsūdzības. Taču pašlaik augstāk stāvošas personas Latvijā varētu gribēt nosūtīt tikai daļu no lietas. Proti, uzlikt sodu tikai par daļu nodarītā, pārējo izmeklējot «vēlāk».

Tāpat maigākā lietas atrisinājumā, iespējams, varētu būt ieinteresētas citas augstāk stāvošas amatpersonas Latvijā, kuras dabūjušas naudu Dinaz lietā, tāpēc gribējušas to «atrisināt».

Nesniegtā atskaite

Brīdī, kad Ieva Jaunzeme sāka vadīt VID, viņa ar rezolūciju uzdeva Podiņam sniegt atskaiti par paveikto nodokļu un muitas krimināllietās desmit gadu griezumā, lai varētu prasīt sniegt paskaidrojumus par apstākļiem, kuru dēļ skaļas realizācijas no perspektīvām kļuvušas par «tumšām», liecina BNN rīcībā esošā informācija.

Tomēr atskaite tā arī nav sniegta, jo Jaunzemei augstāk stāvošas amatpersonas devušas mājienu «piebremzēt» ar paskaidrojumu un informācijas prasīšanu no Podiņa.

Proti, pastāvēja liela iespēja, ka atskaitē parādītos, ka visas lielās lietas, kas nonākušas Podiņa pārraudzībā, «pēkšņi» kļuvušas par neperspektīvām.

Finanšu ministrijā, kuras tiešā pakļautībā atrodas VID, par Jāņa Reira padomnieku nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā strādā bēdīgi slavenais, ar tiesu darbiem no VID aizgājušais Kaspars Čerņeckis, kuram, pēc BNN rīcībā esošajām ziņām, ir siltas attiecības ar Podiņu un viņa vietnieci. Var jau būt, ka sagadīšanās, bet, kad Čerņeckis sācis stādāt ministrijā, atskaites nepieciešamība vairs nav bijusi aktuāla, un tā nav sniegta.

Sarunā ar BNN VID sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Vaivars gan pauda, ka diez vai Podiņam kāds būtu licis rakstīt šādu atskaiti.

Kā zināms, VID ir Finanšu ministrijas pārraudzībā. Tādēļ Čerņeckis, lai gan oficiāli VID vairs nestrādā, dod dienestam neoficiālus rīkojumus, kā strādāt, liecina BNN avoti.

Safabricētie panākumi kontrabandas lietās

BNN pieejamā informācija liecina, ka izmeklēto lietu statistika, ko Podiņš uzrādījis, nav nemaz tik bēdīga, jo tā tiek nodrošināta ar kontrabandas lietām. Tomēr naudas atmazgāšanas lietās rezultātu nav.

Pastāv aizdomas par lietu novilcināšanu, kā arī jau iepriekš publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka darbinieki, kuri strādā tiešā Podiņa pakļautībā, neuzskata viņu par priekšzīmīgu vadītāju un autoritāti.

Lai gan Vaivars noliedz, ka VID darbinieki būtu rakstījuši kādu iesniegumu pret Podiņu, BNN rīcībā esošā informācija liecina par pretējo – šādi iesniegumi ir bijuši pat vairāki un tajos rakstītais ir gana satraucošs.

VID ģenerāldirektorei adresētajā vēstulē Podiņam pārmet politisko pasūtījumu pildīšanu, izrēķināšanos, dubultus standartus, faktu sagrozīšanu un angažētību, kā arī ilgstošu negodprātīgu amatpersonu piesegšanu un pat virzīšanu vadošos amatos.

Turklāt daudzi Podiņa pakļautībā esošie darbinieki, kā liecina BNN avoti, maina darbu uz līdzīgiem amatiem citās iestādēs vai privātās struktūrās, kur viņi saņem līdzīgu atalgojumu, taču nestrādā vairs Podiņa vadībā. Varētu teikt, ka pēdējo divu gadu laikā kompetenti darbinieki masveidā pamet šo struktūrvienību.

Pēc Vaivara vārdiem, Podiņš pelnījis ģenerāļa dienesta pakāpi, jo viņam ir «milzīgs personiskais ieguldījums šajā darbā un godprātīga attieksme pret amata pienākumiem».

Taču šāda mēroga aizdomas – gan par lietu novilcināšanu, gan kontrabandas piesegšanu, gan politisku pasūtījumu pildīšanu – neliecina par nevainojamu reputāciju un labas pārvaldības principiem. Kā arī loģisks ir jautājums: vai ģenerāļa pakāpi ir pelnījis cilvēks, kurš, iespējams, pieļauj šādu kadru mainību un pats ir radījis situāciju, ka lietas tiek novilcinātas, jo nav kompetentu izmeklētāju, kas tās novirzītu?