Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) noraida pārmetumus, kas izskanējuši medijos par Latvijas olu un olu produktu ražotāju Balticovo – pārmetot tiem nepienācīgu izturēšanos pret vistām, un uzsver, ka uzņēmumā tiek ievērotas visas Eiropas Savienībā (ES) noteiktās labturības prasības.
«Apšaubāmās informācijas izplatītājus internetā gan varam turēt aizdomās par «reiderismu» pret Balticovo. Pēc fotogrāfiju un video sižetu publikācijām internetā «akcija» tika turpināta, publicējot informāciju par igauņu it kā atteikšanos no Balticovo olām. Tas ir pilnīgs absurds un kaitniecība,» portālu BNN informē LOSP.
Balticovo ir Ziemeļeiropā lielākais olu ražotājs un tas nozīmē, ka tā ir ļoti intensīva ražošana, pretējā gadījumā apjomi nebūtu tādi, kādi tie ir šobrīd, un tas attiecas uz jebkuru intensīvo ražošanu, kur primārais nosacījums ir, ka ievērojot labturības prasības tiek iegūts maksimāls produkcijas apjoms, šajā gadījumā olas, norāda LOSP.
Kā paudusi uzņēmuma vadība – situācija tiks izvērtēta un, ja arī ir kāda nepilnība, tā tiks novērsta. Ņemot vērā, ka uzņēmuma pamatprincips ir ražot kvalitatīvu un drošu produktu, to panākt var vienīgi, nodrošinot vistām atbilstošus uzturēšanās apstākļus un sabalansētu barību. Līdz ar to tas absolūti neiet kopā ar medijos pausto informāciju par labturības prasību neievērošanu.
Jebkura ražošana dod pienesumu ne vien valsts apmēros tautsaimniecībai, bet arī nodrošina aptuveni 300 darbavietas un maksā nodokļus. Vēlreiz uzsverot to, ka tā ir intensīvā ražošana, jāatgādina, ka šāda ražošanas metode nav nekas ekskluzīvs un Latvijā izdomāts – tas notiek visā pasaulē un, ražotājs vadās pēc noteiktām ES ražošanas labturības prasībām, skaidrojis ražotājs.
Jāpiebilst, ka Balticovo vadība uzaicinājusi dzīvnieku aizstāvības organizācijas Dzīvnieku brīvība pārstāvjus apmeklēt uzņēmumu, lai informētu par vistu labturības normām vistu kūtīs, kā arī iepazīstinātu ar uzņēmuma darbību un nākotnes attīstības plāniem. Divpusējā tikšanās paredzēta 2.novembrī.
Tikšanās laikā Balticovo vadība biedrības pārstāvjus informēs par vistu labturības uzlabošanas iecerēm, nākotnes plāniem pārveidot Madonas kūtis par brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu kūtīm un citiem abpusēji svarīgiem jautājumiem.
Tostarp uzņēmuma vadība pirmdien, 31.oktobrī, tiksies ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadību, lai pārrunāt notiekošo saistībā ar dzīvnieku aizstāvju sacelto ažiotāžu un PVD notikušā audita rezultātus.
Kā zināms, dzīvnieku aizstāvības organizācijas Dzīvnieku brīvība ir publicējusi dokumentālus video un foto materiālus no trim A/S Balticovo dējējvistu novietnēm. Šā gada septembrī dzīvnieku tiesību aktīvisti dokumentējuši dējējvistu turēšanas apstākļus trīs A/S Balticovo fermās – Madonā, Daugavpilī un Iecavā.
Šokējošajos materiālos redzami novārguši dzīvnieki, kas pazaudējuši lielāko daļu spalvu, slimi, sakropļoti un mirstoši dzīvnieki ar dažādiem iekaisumiem. Dzīvniekus nomoka parazīti – asinssūcēji un vairumam vistu ir veikta daļēja knābja amputācija. Vairākos sprostos fiksēti miruši dzīvnieki, kuri jau sākuši sadalīties blakus dzīvām vistām, kuras turpina dēt olas cilvēku patēriņam. Redzams, ka metāla stiepļu sprostos dzīvnieki tiek turēti lielā saspiestībā, izrāda stereotipiskas uzvedības pazīmes, knābj cita citu un sprosta režģus, informējusi biedrība.
«Dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām praksēm mūsdienu lauksaimniecībā. Sprostos dētas olas ir neētisks produkts, kas ir skaidrā pretrunā ar sabiedrības vērtībām,» izteicies biedrības Dzīvnieku brīvība valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons. «Sprostu sistēmās vistām ir liegts gandrīz viss, kas tām ir dabisks. Vistu dzīve aizrit, stāvot uz metāla režģa grīdas – troksnī, saspiestībā un putekļos. Sprostos vistas nevar pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus. Viņas nekad neierauga dienasgaismu un nesajūt zemi zem kājām.»
Normatīvajos aktos dējējvistu turēšanas minimālās prasības paredz katram dzīvniekam brīvi izmantojamo platību 600cm2 (A4 lapas izmērā), laktu 15cm garumā un barības trauku 12cm garumā. Sprostā jābūt ligzdai, kuras grīda nav no stiepļu pinuma, un pakaišiem. Dējējvistu novietnēs nav ievērotas pat šīs minimālās prasības, kas vēl vairāk saasina dzīvnieku labturības problēmas. Šāda turēšana ir aizliegta ar Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības direktīvu 1999/74/EK par minimālajiem standartiem dējējvistu aizsardzībai, medijiem izplatītajā paziņojumā uzsvērusi biedrība.
Biedrības izplatītie foto un video:
Ref: 102.000.102.13778