Eiropas Komisija (EK) saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tomēr aizejošā valdība tālākai pieņemšanai to virzīt nevar, tāpēc, gaidot jaunās izveidošanu, domā, kā risināt šādas situācijas radītās problēmas.
Valdība oktobrī atbalstīja Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019.gadam un iesniedza to EK atzinuma sagatavošanai. Finanšu ministrija (FM) informējusi, ka atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiek iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas. Tas ietver prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām.
EK norāda, ka Latvija 2018. un 2019.gadā, visticamāk, būtiski nenovirzīsies no vidējā termiņa budžeta mērķa, novirzei veidojot attiecīgi 0,1% un 0,2%. Tādējādi pašreizējais novērtējums abos gados visumā norāda uz atbilstību vidējā termiņa budžeta mērķim.
Tajā pašā laikā Latvijai tiek prasīts, lai kopējo valdības primāro izdevumu pieauguma temps 2018.gadā nepārsniegtu 6%, bet 2019.gadā – 4,6%. Pamatojoties uz Komisijas prognozēm, izdevumu mērķi šobrīd liecina par vērā ņemamas novirzes risku no šīs prasības 2018. un 2019.gadā.
Pēc EK minētā, ja turpmākajos novērtējumos vairs nebūs iespējams konstatēt atbilstību vidējā termiņa budžeta mērķim, vispārējā novērtējumā būs nepieciešams ņemt vērā iespējamo novirzi no prasībām.
EK uzsver, ka Latvija ir panākusi ierobežotu progresu 2018.gada 13.jūlija Padomes rekomendācijās iekļauto fiskālo ieteikumu strukturālajā sadaļā, tādējādi Komisija aicina varasiestādes progresu paātrināt.
Tāpat EK atzīmē, ka līdzko darbu sāks jaunā valdība un vismaz mēnesi pirms budžeta projektu plānots apstiprināt Saeimā, varas iestādes aicinātas iesniegt Komisijai un Eirogrupai pārskatīto budžeta projekta plānu.
Tikmēr, domājot, kā risināt nākamā gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas, valdība trešdien, 21.novembrī, nolēma aicināt parlamentu pieņemt likuma Par budžetu un finanšu vadību grozījumus.
Ministru kabineta sēdes laikā valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka, ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019.gada budžets šogad netiks pieņemts, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu.
Tāpēc valdība otrdien uzklausīja FM ziņojumu par to, kā risināt problēmjautājumus, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais finansējuma pieaugums, piemēram, nodrošināt plānoto pensiju pieaugumu, pedagogu atalgojuma pieaugumu, mediķu un tieslietu sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu atbilstoši Satversmes tiesas lēmumiem, kā arī nodrošināt Valsts prezidenta atalgojumu.
Minētās problēmas rosināts risināt ar grozījumiem likuma Par budžetu un finanšu vadību 15.pantā, kas ministrijas ieskatā nerisina vairākus būtiskus aspektus, kas būtu jāņem vērā, plānojot pagaidu budžetu.
Ir plānots atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā likumā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku, tai skaitā pieņemto normatīvo aktu, finansēšanu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Likuma grozījumi arī paredz turpināt iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšanu, nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.
Ar likuma grozījumiem arī noteikts, ka tiek apstiprināti mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadales, kā arī aizņēmumu un galvojumu, kas nepārsniedz iepriekšējā saimnieciskā gada līmeni, izsniegšanas nosacījumi, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu. Tāpat paredzēts nodrošināt izdevumus valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem.
FM ir izstrādājusi izmaiņu veikšanai nepieciešamo likumprojektu, ko saskaņojusi arī Tieslietu ministrija.
Priekšlikumi ieteikuma vēstules formā tiks nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai tā FM piedāvātos likuma grozījumus virzītu apstiprināšanai kā savus.
Komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) teica, ka tā meklēs risinājumus situācijai, «jo neviens Latvijas iedzīvotājs nedrīkst ciest no tā, ka vēl nav pieņemts 2019.gada valsts budžets».
Komisija par nākamā gada budžeta jautājumiem plāno diskutēt nākamnedēļ. Tā aicinājusi FM pārstāvjus sniegt deputātiem informāciju par jautājumiem, kas trešdien tika izskatīti arī valdībā.