Finanšu policisti pagājušajā nedēļā aizturēja kādu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieci Cēsīs, kuru vaino krāpnieciskas shēmas organizēšanā. Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš izteicies, ka noziegums nebūtu noticis, ja VID kopumā nebūtu bijusi vieglprātīga attieksme pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpējiem.
Ceturtdienas rītā Finanšu policija aizturēja Cēsu VID nodaļas darbinieci Agnesi Leimani. Viņa tiek vainota, ka no 2013.gada janvāra kopā ar trim uzņēmējiem izveidojusi shēmu PVN izkrāpšanai. Viens no viņas sadarbības partneriem par finanšu noziegumiem četrus gadus bijis cietumā. Finanšu policisti izkratīja Leimanes darbavietu un mājokli, kur esot atrasti vērtīgi pierādījumi. Kopumā bijušas 37 kratīšanas Rīgā, Cēsīs un Valmierā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
«Šajā noziedzīgajā grupā diemžēl ir Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu pārvaldes darbiniece. Kas būtībā arī personiski izdomājusi šo te noziedzīgo shēmu, kādā veidā apiet Valsts ieņēmumu dienesta riska analīzes sistēmas, kādā veidā organizēt pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu. Un būtībā viņa bija šī grupējuma stūrakmens, kas arī sniedza visas konsultācijas un domugraudus, kā pastrādāt šo noziegumu,» skaidro Finanšu policijas priekšnieks.
Taču daudz interesantāki par pašu nodarījumu ir Finanšu policijas priekšnieka Podiņa secinājumi. Viņš sapratis, ka noziegumu bijis iespējams paveikt, jo Valsts ieņēmumu dienestā ir bijis liels caurums PVN atmaksas piešķiršanā.
«Šādu sistēmu varēja izdomāt tikai darbinieks, kas perfekti pārzina šīs riska analīzes sistēmas un šo sistēmu vājības. Kādā veidā apiet šo sistēmu, tas ir izdomāts, tas ir noticis, būtībā šīs darbības tika veiktas no 2013.gada janvāra līdz šodienai. Tātad, mums ir periods būtībā trīs gadi, kad neviens Valsts ieņēmumu dienestā nav nojautis par to, kas reāli notiek. Tātad izkrāptās summas ir vienkārši neiedomājamas. Un ir identificēti vēl jauni gadījumi, kas liecina par to, ka pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kontroles sistēma Valsts ieņēmumu dienestā darbojas ļoti vāji. Bija kaut kādas atsevišķas identifikācijas, uz kurām mēs jau iepriekš norādījām, bet, ka šādā veidā, teiksim, tik milzīgos apmēros ir iespējams īstenot šādas krāpnieciskas shēmas un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas par to pat nenojauš – ar to mēs saskārušies tiešām vēl nebijām,» norāda Podiņš.
Raidījuma rīcībā esošajā Finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas rezolūcijā uzdots četru VID struktūrvienību vadītājus un viņu vietniekus rotēt. Viens no rotējamajiem ir Finanšu policijas priekšnieks Podiņš. Izmaiņas skartu arī Muitas policijas priekšnieku Ediju Ceipi, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes priekšnieku Marjanu Buriju, nodokļu kontroles pārvaldes priekšnieku Ivetu Buškevicu un visu šo cilvēku vietniekus.
Ministres padomnieka Jurija Spiridonova sastādītajā pavēlē Pētersonei arī pieprasīts pakļaut Finanšu un Muitas policiju tieši VID ģenerāldirektoram. Tas padarītu par nevajadzīgu VID ģenerāldirektora vietnieka Kaspara Čerņecka amatu. Ministre arī pavēlējusi Pētersonei sagatavot tādus normatīvos aktus, kas liktu VID iestāžu vadītājus rotēt ik pēc pieciem gadiem. Reformas politiķe pamato ar sabiedrības spiedienu pēc pārmaiņām VID.
Ceturtdienas rītā, kad notika aizturēšana Cēsīs, bija arī kāda cita nozīmīga saruna. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija devies pie finanšu ministres, lai viņu pārliecinātu ar reformām piebremzēt. Viņš ar skaitļiem parādīja, ka Kaspara Čerņecka, Kaspara Podiņa un Edija Ceipes vadībā Finanšu un Muitas policijas strādājušas arvien labāk. Ir atklātas daudzas lielas noziedzīgas shēmas, uzlabojusies kontrabandas apkarošana. Ģenerālprokurors no ministres aizgājis ar pārliecību, ka viņa rīkojumu par rotāciju mainīs, lai nepieļautu, ka Podiņa un Ceipes vietā atgriežas Marjans Burijs un Jānis Kalugins – Austrijā bēguļojošā Vladimira Vaškeviča domubiedri.
«Ne pret Podiņa kungu, ne pret Ceipes kunga darbību kā vadītājiem man nekādu pretenziju nav. Ļoti vienkārši ir noņemt no amata amatpersonas, kuras tīri veiksmīgi tiek galā ar saviem pienākumiem, pie tam Podiņa kungs tikai divus gadus. Es domāju, ka, pirmkārt, šāda rezolūcija nav likums, kas iecirsts akmenī. Ja nepieciešams, tad es arī vienmēr esmu gatavs iesaistīties. un savas kompetences ietvaros sniegt savu viedokli vai kaut kā palīdzēt. Bet katrā ziņā ieteikums būtu nesasteigt, rūpīgi izvērtēt šos lēmumus un obligāti konsultēties gan ar Drošības dienestu, gan ar operatīvās vadības subjektiem par tām personām, kuras ir iecerēts ierotēt šo divu pieminēto personu vietā. Vai viņām arī nav kaut kas tāds, kas būtu jāņem vērā,» komentē ģenerālprokurors.
Ne Burija, ne Kalugina vadošos Finanšu un Muitas policijas amatos nebūšot, sola ministre Reizniece – Ozola. Tomēr arī pēc sarunas ar Kalnmeieru neatkāpšoties no ieceres atcelt no amata četru VID struktūrvienību vadītājus. Sabiedrība prasot radikālas pārmaiņas.
Šobrīd ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore ir noskaņota pārliecināt ministri, ka viņas iecerētā rotācija nav iespējama. Finanšu policijas priekšnieku ar Nodokļu pārvaldes vadītāju vietām samainīt nevar. Katram vajadzīgas specifiskas zināšanas. Arī Vaškeviča muitas speciālistus amatā likt nevar. Taču VID ģenerāldirektore arī saprot, ka nepakļaušanās var apdraudēt arī viņas pašas amatu.
«Es šobrīd vēl neesmu pieņēmusi nekādu lēmumu. Ne pat sev galvā, ne uz papīra,» teic VID vadītāja. Pētersone atzīst, ka Reiznieces rotācijas plāns savā starpā sarīda VID darbiniekus. Finanšu policisti, kas tagad VID vaino nolaidīgā attieksmē pret PVN izkrāpšanām, jau no vasaras piedaloties darba grupā, kas radīta tieši PVN shēmu izskaušanai. Pētersone piekrīt Kalnmeieram, ka labāks veids, kā cīnīties pret negodīgiem VID darbiniekiem ir piešķirt papildus resursus VID Iekšējās kontroles birojam.
«Jāpievērš papildus uzmanība un jāstiprina šī struktūra, tātad, un arī, protams, jāpilnveido valsts amatpersonu kontroles mehānisms. Jo nav reāli, ka daži desmiti cilvēku spētu izkontrolēt 65 000 ierēdņu deklarācija,» norāda Kalnmeiers.
Ref: 102.000.102.12141