«Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ēkā mītošiem iedzīvotājiem pašvaldība var piedāvāt pagaidu mājvietu un palīdzību jaunas atrašanā. Dienests var piedāvāt arī pansijas pakalpojumus, dzīvokļa pabalstu un cita veida palīdzību. Lai šo palīdzību saņemtu, iedzīvotājiem ir jāvēršas pie mums,» tā, spriežot par Akmeņu ielas 17 iedzīvotāju tālāko likteni Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta un Labklājības departamenta sanāksmē, informēja Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs sacīja, ka pašvaldības sociālo palīdzību iedzīvotāji var saņemt, ja viņi vēršas pēc šīs palīdzības. «Tāpēc aicinu šajā ēkā mītošos būt atbildīgiem par savām tiesībām un nodrošināt sevi un savus līdzcilvēkus ar šo atbalstu. Šobrīd galvenais ēkas valdītājs ir VUGD, tomēr pēc ēkas atbrīvošanas, pajumte un komunālie pakalpojumi bez tiesiska pamata ēkā mītošiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdz 1.jūlijam.»
Šobrīd ēkā ir deklarētas 24 personas. No piecpadsmit namā esošajiem dzīvokļiem apdzīvoti ir septiņi. Apsekojot mājokļus, dienesta pārstāvji satikuši gan ģimenes ar maziem bērniem, gan vientuļos pensionārus, gan cilvēkus ar invaliditāti, BNN pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.
Viņa atzīmē, ka visi iedzīvotāji ir informēti par Rīgas Sociālā dienesta palīdzības iespējām, tomēr tikai viena persona ir vērsusies dienestā, lai noformētu maznodrošinātā statusu.
Rīgas domes Mājokļu departaments sanāksmē ziņoja, ka astoņas ēkā mītošās ģimenes ir vērsušās departamentā ar lūgumu atrisināt jautājumu par dzīvesvietu pēc tam, kad VUGD atbrīvos vēsturiskās telpas. Šobrīd šis jautājums tiekot izvērtēts. Ēkā kopumā ir piedeklarējušās 24 personas, no kurām astoņas personas ir pārdeklarējošas, bet pret piecām uzsāktas administratīvas lietas par deklarētās vietas anulēšanu.
Jau vēstīts, ka nekustamais īpašums Rīgā, Akmeņu ielā 17, ir pilsētas pašvaldībai vēsturiski piederošs īpašums un Zemesgrāmatā reģistrēts 1998.gadā. Nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes gabals ar kopējo platību 5 041 m2 ar VUGD depo ēku, četrām palīgceltnēm un atsevišķām pagalma izbūvēm.
VUGD depo ēka ir būvēta apmēram 1910.gadā kā ugunsdzēsības depo ar dzīvojamajām telpām personālam. Saskaņā ar 1998.gada tehniskās inventarizācijas lietu ēka atrodas 16 telpu grupas, kas apzīmētas kā dienesta dzīvokļi. 2002.gada tehniskās inventarizācijas lietā norādītas 15 telpu grupas ar šādu izmantošanas veidu, kā arī viesnīcas telpu grupa. Pašreizējais nekustamā īpašuma lietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas nodaļas pārvalde.
VUGD ir informējis Rīgas pašvaldību, ka līdz 1.aprīlim plāno pārcelties uz jaunām telpām un pēc telpu atstāšanas plāno ēkai atslēgt siltumu, elektrību un visus citus komunālos pakalpojumus un nodot īpašumu Rīgas pašvaldības pārvaldībā. Kā apgalvo dienests, tad no VUGD puses iedzīvotāji, kuri telpas izmantojuši bez tiesiska pamata, vairākkārtīgi ir bijuši informēti, kad tika uzsākti jaunās depo ēkas projektēšanas darbi, tomēr iedzīvotāji to līdz šim esot ignorējuši.
