Rodas sajūta, ka lielākā daļa Latvijas politiķu uzskata, ka neatrasties Aivara Lemberga pusē nozīmē teju to pašu, ko sevī nes kristietība, proti, dzīvē bez Dieva tavs liktenis ir pakļauts ellei.
Varbūt arī Latvijas politiķi uzskata, ka labāk tajā «ellē» nedzīvot un ticēt tam, ko «paradīze» spēj sniegt. Šajā gadījumā Lemberga acīs tu nebūsi «politiskā prostitūta», «korumpētais politiķis» vai vēl labāk «starpautisks noziedzinieks», tie ir tikai daži izteikumi, ko Lembergs mīl pielietot, attiecinādams uz saviem oponentiem.
Lemberga ietekme uz vairākiem Latvijas politiķiem gandrīz nevienu vairs neizbrīna. Tomēr izskanējušais fakts, ka Saeimas izveidotajā «Oligarhu lietas» parlamentārajā izmeklēšanas komisijā darbojas viņam izdevīgi cilvēki, kārtējo reizi lika aizdomāties, cik «viņa augstība» ir varena.
Seimas deputāts Artuss Kaimiņš pirmdien, 11.septembrī, nāca klajā ar paziņojumu, ka ar Lembergu vai viņa ģimeni ir saistīti četri cilvēki, kas piedalās parlamentārajā izmeklēšanā, un viņa vērtējumā šāda situācija pret Latvijas sabiedrību ir ņirgāšanās un «spļaušana sejā vēlētājiem».
«Spļaušanu sejā» sabiedrībai mēs varam attiecināt arī uz žurnālistu, Latvijas Žurnālistu savienības valdes locekli un vienlaikus Nacionālās apvienības «Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK» biedru, Rīgas domes deputāta kandidātu Imantu Liepiņu, kurš, izskatās, nekautrējās pats pieteikties «Oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai, norādot savu gatavību ieteikt priekšlikumus, kā «stiprināt no propagandas un «viltus ziņām» brīvu informatīvo telpu Latvijā».
Vai tiešām Liepiņš, kurš strādāja laikrakstam Neatkarīgā, kas piederot uzņēmumam, ar kuru savā ziņā saistīts esot Lemberga dēla sievas brālis, spēj būt objektīvs? Gribētu teikt, jā, bet viņa tendenciozie raksti ir vairākārt spēlējuši par labu Lembergam, pat «Oligarhu kapussvētkos» varēja manīt Liepiņa atbalstu Lembergam.
Žurnālista arguments, ka strādājis vairākos medijos, ar to, visticamāk, viņš domā, ka spēj saglabāt neitralitāti, sēžot uz krēsla gan NA, gan LŽS, gan Neatkarīgajā. Tomēr, kā paliek ar grāmatu, kura pat nav sarakstīta par Lemergu, bet gan par Ukrainu, un pat tajā Liepiņš spēj paust savus slavinošos uzskatus un lojalitāti Lembergam. Citāts no grāmatas «UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija»:
«Lūk, kliedzošākais piemērs: pie mums kopš 1999. gada cenšas iesēdināt cietumā izcilāko un sekmīgāko pilsētas mēru, kuru tauta ciena un atbalsta. Trīs krimināllietas viņš vinnēja, līdz korumpēts prokurors par viņu savāca 200 sējumus un nodeva tiesai. Šī pēdējā tiesu lieta velkas jau piecus gadus, un pilsētas mērs, kurš ir viens no vispopulārākajiem politiķiem valstī un vienlaikus arī pietiekoši bagāts, lai tiktu uzskatīts par oligarhu, nepārtraukti atkārto: Likuma priekšā esmu tāds pats ierindas pilsonis kā visi citi! Jātiesā ir pēc likuma, nevis jāpataisa tiesu iestādes par politisku farsu uz valsts naudas rēķina!
Ukraina smejas un neticīgi groza galvu. Viņš nesaprot.»
Jā, to ir rakstījis Imants Liepiņš. Tas pats, kas Ingunai Sudrabai ir ieteicis tikties ar «oligarhu sarunās» pieminēto Edgaru Jansonu. To pašu Jansonu, kas parlamentārajā izmeklēšanas komisijā pieaicināts kā eksperts, proti, viņa viedoklim vajadzētu būt neitrālam, šāds vismaz bija sākotnējais komisijas mērķis. Tomēr, vai tiešām viedoklis var būt neitrāls, kad Jansons savulaik ir vadījis uzņēmumu, kas daļēji piederējis Lembergam?
Tāpat ir jāņem vērā, ko arī Kaimiņš uzsvēris, ka komisijas darbā kā eksperts piedalās jurists Aivars Borovkovs, kurš 1993.gadā ar Lemberga esot noslēdzis darījumu par akciju pirkumu. Ir jāatzīmē arī fakts, ka Borokovs ir vadījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedriski konsultatīvo padomi.
Tāpat kā komisijas konsultants ir izvēlēts jurists Aldis Alliks, kurš savulaik esot saņēmis līdzekļus kā Lemberga dēla Anrija advokāts.
Vai tiešām Latvijā tu nevari dzīvot bez Lemberga klātbūtnes un bez viņa iespējamajiem spiega gājieniem? Kad Kaimiņš savus pierādījumus un saiknes vēstīja parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, šķiet, ka Sudraba uztraucās nevis par saturu, ko Kaimiņš viņai sniedz, bet par to, «ko Kaimiņš te vispār dara».
Protams, kā var neuztraukties, kad pati Sudraba tiek pieminēta tā dēvētajās «oligarhu sarunās» saistībā ar «iespējamu trešās valsts prettiesisku ietekmi uz Latvijas politisko procesu».
Saeimā ir 100 deputātu, vai tiešām no tiem 100 nebija neviena, kas spētu vadīt šo komisiju un nebūtu piesaistīts Lembergam?
nespej neviens,jo Hute un viņa banda jau aptinušas Latviju ar savu zirnekļu tiklu
Ciets rieksts tas būs, liela pieredze un sakari, gadiem ilgi jau ir strādāts pie labvēlīga lēmumu pieņēmēju sastāva, nav brīnums ka visi šķēpi lūst. Un vēl tie “noderīgie idioti”, respektīvi Ventspils novada vēlētāji.
Liepins ir visiistaakais negodiigo oligarhu aizstaavis,riebjaas lasiit sos vina murgus.Tad var redzeet ,kas ir Sudraba un ko vina censaas panaakt,par konsultantiem uzaicinot so Liepinu,Borovkovu,kuri ir saistiiti ar Lembergu un vina deelu,arii aizdomaas turamo.Vareni konsultanti un veel varenaaka komisijas vadiitaaja.