Turpina pieaugt gan ārēji, gan iekšēji izaicinājumi, kas rada spiedienu uz pašreizējo kārtību un līdz ar to arī uz Latvijas drošību. Krievija nemainīgi uztur konfrontācijas kursu ar Rietumiem un turpina rīkoties pretēji starptautisko tiesību principiem, teikts Ārlietu ministrijas publicētajā ziņojumā par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā 2018.gadā.
«NATO klātbūtne reģionā ir tieša atbilde Krievijas agresijai pret Ukrainu. Krievijas spēju stiprināšana Baltijas reģionā saistāma ar centieniem iegūt priekšrocības potenciāla konflikta ar NATO gadījumā, kaut arī tiešas sadursmes varbūtība joprojām vērtējama kā zema. Tādi soļi kā Iskander raķešu kompleksu izvietošana Kaļiņingradas apgabalā un raķešu šaušanas mācības mūsu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir apzināta spēka demonstrēšana ar mērķi izaicināt Latvijas Eiroatlantisko kursu un radīt nedrošību Latvijas iedzīvotājos,» teikts Ārlietu ministrijas ziņojumā.
«Līdzās konvencionāliem draudiem arvien spēcīgāk izpaužas hibrīdais apdraudējums, kur līdzās militāriem līdzekļiem tiek izmantoti dažādi nemilitāri instrumenti, tostarp kiberuzbrukumi un propaganda. Informācijas tehnoloģijas, kurām ir strauji pieaugoša ietekme poliskajos, ekonomikas un sociālajos procesos, tiek arvien aktīvāk izmantotas ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi vājināt demokrātiskas un atvērtas sabiedrības. Reaģējot uz to, ka hibrīdā apdraudējuma izpausmes šobrīd kļūst arvien intensīvākas un tām tiek pievērsta pieaugoša uzmanība arī NATO un Eiropas Savienības (ES) līmenī, ir svarīgi attīstīt izpratni, ka jaunie un tradicionālie (militārie) izaicinājumi ir savstarpēji papildinoši, nevis nošķirti, un līdz ar to arī atbildei uz tiem ir jābūt visaptverošai,» norāda Ārlietu ministrija.
Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka starptautiskā terorisma radītais apdraudējums ir viens no nopietnākajiem izaicinājumiem ne tikai pasaulē un Eiropā, bet ietekmē arī Latvijas valstspiederīgo drošību un ekonomiskās intereses. «2018.gads iezīmējās ar vairākām pozitīvām tendencēm terorisma apkarošanas jomā: krities Eiropā īstenoto terorisma aktu skaits; ISIL/Daesh grupējums ir zaudējis gandrīz visu tā iepriekš kontrolēto teritoriju Irākā un Sīrijā, kā arī ievērojami samazinājies cilvēku skaits, kas nelegāli dodas cīnīties bruņotos konfliktos ārvalstīs. Vienlaikus cilvēku upuri teroristu uzbrukumos, tostarp Francijā un Beļģijā, vēlreiz apliecināja, ka jāturpina neatlaidīga un vienota cīņa pret starptautisko terorismu. Latvijas nacionālās drošības interesēs ir aktīva iesaiste vienotas pretterorisma politikas īstenošanā kopa ar sabiedrotajiem, lai cīnītos ar terorisma cēloņiem, nepieļautu tā izplatību un novērstu tā sekas. Vēršanās pret terorisma finansēšanu un ārvalstu teroristu kaujiniekiem, kā arī radikalizācijas novēršana ir prioritāri jautājumi ANO, NATO un ES formātos, kuros Latvija turpinās sadarbību ar partneriem terorisma apkarošanā un radikalizācijas novēršanā.»
Nelegālu masu iznīcināšanas ieroču programmu attīstība, šo ieroču un materiālu kontrabanda, kā arī vāja eksporta kontrole atsevišķos pasaules reģionos, veido negatīvu sinerģiju, apdraudot starptautisko mieru un drošību. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un globalizācijas procesus, šo risku novēršana kļūst aizvien sarežģītāka. Tam ir nepieciešama mērķtiecīga, vienota un cieši koordinēta starptautiskās sabiedrības rīcība, uzsvērts ziņojumā.
2018.gadā ES un NATO dalībvalstu attiecības ar Krieviju turpināja saasināties tās īstenotās agresīvās un provokatīvās ārpolitikas rezultātā, kas aizsākās jau 2008.gadā ar agresiju pret Gruziju. Konflikts Ukrainā joprojām turpinās, Minskas vienošanos izpildē nav progresa. Situāciju papildus ir saasinājusi Krievijas militārā agresija Kerčas jūras šaurumā, kas ir klajā pretrunā ar Ukrainas suverenitāti un starptautiskajām tiesībām. Sīrijas konfliktā Krievija turpina militāri atbalstīt prezidenta Bašāra al Asada spēkus. Krievija demonstrē gatavību un spējas izmantot jebkurus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai, tai skaitā iejaukšanos vēlēšanu procesos un aizliegtu ķīmisko ieroču pielietošanu citas valsts teritorijā. Reaģējot uz ķīmisko uzbrukumu Solsberijā šā gada martā un demonstrējot solidaritāti ar Lielbritāniju, ES un NATO dalībvalstis izraidīja vairāk nekā 150 Krievijas diplomātus (Latvija izraidīja vienu Krievijas diplomātu, uz ko Krievija atbildēja ar Latvijas diplomāta izraidīšanu). Savukārt februārī, izpildot Saeimas lēmumu Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām, ārlietu ministrs noteica ieceļošanas liegumu Latvijā 49 personām.
«2018.gada pavasarī notikusī Krievijas prezidenta pārvēlēšana un tai sekojusī atsevišķu personāliju nomaiņa prezidenta administrācijā un valdības sastāvā apliecināja, ka būtiskas izmaiņas Krievijas īstenotajā politikā tuvāko gadu laikā nav sagaidāma. Līdz ar to pārskatāmā perspektīvā Latvijas divpusējās attiecības ar Krieviju turpinās noteikt līdzšinējā ES divu ceļu politika ar dialogu diplomātiskajā līmenī un ierobežojošajiem pasākumiem un 2018. gada 16. aprīlī ES Padomē atkārtoti apstiprinātie pieci pamatprincipi ES attiecībām ar Krieviju. Šajā situācijā sagaidāmi ļoti ierobežoti divpusējie politiskie kontakti – sadarbība turpināsies galvenokārt ekspertu līmenī un praktiskās sadarbības jomās, kuras neskar sankcijas un kurās ir skaidra Latvijas ieinteresētība (transports un loģistika, robežapsardze un muita, organizētās noziedzības un nelegālās migrācijas apkarošana),» pauž Ārlietu ministrija.
«Savā ārpolitikā Latvija uzturēs jautājumus par demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Krievijā, tai skaitā tieši uzrunājot Krievijas valsts pārstāvjus. Prasību Krievijai bez nosacījumiem atbrīvot Ukrainas kinorežisoru Oļegu Sencovu, kura badastreiks ilga no 2018.gada 14.maija līdz 5.oktobrim, kā arī žurnālistu Romanu Suščenko un 64 Ukrainas politieslodzītos, kuri atrodas Krievijas cietumos, Latvija ir izteikusi gan divpusēju tikšanos laikā ar Krievijas amatpersonām, gan 2018.gada septembrī ārlietu ministra runas ietvaros ANO Ģenerālās Asamblejas laikā, gan arī Saeimas paziņojumā un sociālajos tīklos. Krievija ir aicināta ievērot starptautisko tiesību normas un saistības, it īpaši attiecībā uz izteikšanās un pulcēšanās brīvību, kas pēdējā gada laikā tikusi jūtami ierobežota, kā arī pārtraukt represijas un diskrimināciju pret opozīcijas pārstāvjiem, žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem, LGBTI pārstāvjiem un Krimas tatāriem,» norādīts ziņojumā.
Viltus ziņas Ārlietu ministra izpildījumā