Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalsts dabasgāzes akcīzes nodokļa atlikšanai ir tipisks populisma triks, kura aplamības pakāpe izceļas pat uz priekšvēlēšanu perioda fona, pārliecināts ir DnB Nord bankas analītiķis Pēteris Strautiņš.
«Ja šo komisijas lēmumu atbalstīs Saeima, tas nākotnē paaugstinās, nevis samazinās apkures izmaksas Latvijas iedzīvotājiem,» viņš pauda biznesa portālam Nozare.lv.
Savu nostāju Strautiņš pamato ar to, ka gāzes akcīzes atlikšana padarītu neskaidrākus cenu signālus investoriem, kas plāno būvēt vai rekonstruēt apkures jaudas. Starptautiskas vienošanās rada pienākumu Latvijai paaugstināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, un apkure ir vienīgā joma, kur to darīt patlaban ir ekonomiski pamatoti, skaidro Strautiņš.
«Taču ir daudz situāciju, kad izšķiršanās starp biomasu un fosilo kurināmo ir «uz naža asmens». Viena enerģijas vienība biomasas veidā maksā daudz lētāk, taču ir lielākas investīciju un iekārtu apkalpošanas izmaksas. Akcīzes nodoklim jābūt tādam, lai pamudinātu apkurei izvēlēties ar biomasu darbināmas iekārtas. Jebkādas turpmāk veiktas investīcijas gāzi izmantojošās iekārtās palielina izmaksas, kas nākotnē būs nepieciešamas noteikta atjaunojamo energoresursu īpatsvara sasniegšanai,» stāsta analītiķis.
Viņaprāt, elektrības vai transporta degvielu ražošanā atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana ar esošajām tehnoloģijām ir naudas izšķiešana.
«Pat ja nepieciešams visu no akcīzes iekasēto naudu novirzīt atbalstam apkures rēķinu apmaksai un nodoklis nedod fiskālu efektu, tas jāievieš,» pārliecināts ir Strautiņš, kura skatījumā par akcīzi iekasētās naudas novirzīšana sociālajai palīdzībai, tādējādi sabiedrībai subsidējot mazturīgo iedzīvotāju apkures izmaksas, būtu sociāli atbildīgs solis.
Tomēr vienlaikus viņš atgādina, ka gadījumā, ja iekasētā akcīze papildina valsts budžetu, tas mazinās nepieciešamību palielināt citus nodokļus. «Valsts budžetā joprojām ir deficīts, kas Latvijas iedzīvotājiem būs jāsedz tādā vai citādā veidā, bet gāzes akcīze ir viens no saprātīgākajiem risinājumiem, kam var būt pozitīva ietekme ne tikai uz valsts naudas plūsmu,»norāda eksperts.
Strautiņa skatījumā, gāzes akcīzes nodoklis nevis jāatliek, bet gan drīzāk jānosaka grafiks tā paaugstināšanai nākotnē. Viņa priekšlikumi gan nenozīmējot ka ir jāvēršas pret gāzes izmantošanu ekonomikā kopumā. Šim kurināmajam esot unikālas priekšrocības elektrības ražošanā lieljaudas koģenerācijas iekārtās, kādas ir Rīgas termoelektrostacijas, jo ar to var saražot daudz vairāk elektrības attiecībā pret patērētā kurināmā enerģētisko vērtību un saražotā siltuma apjomu, arī gāzes loģistika ir daudz vienkāršāka, kas esot īpaši būtiski liela mēroga iekārtās.
Arī ražošanas procesos gāze var būt neaizvietojama un patlaban ļoti jāsaudzē rūpniecības uzņēmumu konkurētspēja, atzīst analītiķis.
Viņš norāda, ka ir saņemti signāli, ka gāzes piegādātājs – Krievijas uzņēmums Gazprom, iespējams, varētu nedaudz pazemināt gāzes pārdošanas cenu, lai palielinātu šī produkta konkurētspēju attiecībā pret atjaunojamajiem energoresursiem. «Tātad ir cerības ar akcīzes nodokļa celšanu ietekmēt gāzes importa cenu, tādējādi daļu akcīzes nodokļa faktiski samaksājot gāzes pārdevējam. Tāpēc Saeimas atbalsts gāzes akcīzes nodokļa atlikšanai liecinātu par dziļu ekonomisku analfabētismu,» skarbs savos izteikumos ir Strautiņš.
DnB Nord bankas analītiķis prognozē, ka šāds lēmums pēc vēlēšanām tiktu atcelts, taču priekšstats par Latvijas investīciju vides neprognozējamību starplaikā tikai nostiprinātos.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien, izskatot grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli», atbalstīja priekšlikumu līdz 2014.gadam dabasgāzei nepiemērot akcīzes nodokli.
Deputāti noraidīja Finanšu ministrijas un Saeimas deputāta Aigara Štokenberga (SCP) ierosinājumu samazināt akcīzes nodokļa apjomu uz pusi. Pret bija seši klātesošie deputāti, bet par tikai viens pozīcijas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS).