Runas par eirozonas krīzi gadu mijā uz neilgu laiku pierimušas un pazudušas no laikrakstu virsrakstiem, tomēr tēmas aktualitāte varētu atgriezties ar divtik lielu vērienu šogad, vēsta Reuters analīze.
Nākamie mēneši būs izšķiroši, vai Eiropas līderi varēs noturēt savu nestabilo valūtas bloku vai arīdzan ļausies politisko, ekonomisko un finansiālo šķēršļu ietekmei, ko piedzīvos jaunā gada sākumā.
Grieķijā krīze sākusies vairāk nekā pirms diviem gadiem, valdība uzsākusi cīņu ar laiku, lai vienotos par obligācijas barteri ar bankām, kas ir būtiska jaunajai 130 miljardus vērtajai palīdzības paketei no Eiropas partneriem un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). Bez šī atbalsta Atēnām draud bankrots.
«Risks attiecībā uz neprognozējamo Grieķijas bankrotu atkal pieaug, draudot «aplipināt» Itāliju un citas valstis,» teic Barclays Capital ekonomists.
Vienlaikus vairāki analītiķi paredz, ka «Merkozī» (Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy)) ēra drīzumā piedzīvos galu, tā vietā Merkele apvienosies ar SVF vadītāju Kristīni Lagārdu (Christine Lagarde), pieņemot daudz aktīvāku konsolidācijas politiku, nekā tas labpatikās Francijas vadītājam.
Ref: 103.000.103.431