Latvijas dzelzceļa sistēma ir neefektīva un ir jāmaina, lai mēs spētu konkurēt ar citām valstīm, jo Latvija jau šobrīd izceļas ar augtiem dzelzceļu tarifiem, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja biedrības Baltijas asociācija Transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.
Antāne norāda uz kolēģu pozitīvo pieredzi: «Vasaras mēnešos mūsu kolēģi Vācijā ir pieņēmuši ļoti svarīgu politisku lēmumu, viņi ir pieņēmuši jauno dzelzceļa attīstības Master plānu. Vispirms tas paredz samazināt tarifus līdz pat divām reizēm un otrs ir tas, ka tas paredz modernizēt divas reizes garākus vilcienus, kas arī efektivizēs pārvadājumus un pastāv iespēja samazināt cenu. Es vairākkārt esmu runājusi par šiem jautājumiem, ka mums ir jāizlīdzina tarifs uz visām trim ostām, kā arī mums ir jāmodernizē dzelzceļš, tā, lai mēs varētu, piemēram, Ventspils virzienā vilkt garākus vagonus, bet šie lēmumi nav pieņemti.»Tāpat Antāne min, ka VAS Latvijas dzelzceļa darbība ir jāpadara efektīva, lai mēs spētu konkurēt ar citām valstīm. Ir jāpārskata investīciju programma, vienotais tranzīta un loģistikas piedāvājums. «Pie šāda kravu apjoma, kas samazinās, mēs nevaram atļauties dzelzceļa elektrifikāciju,» sacīja Antāne.«Dzelzceļa kravu apjoma lejupslīde ir smaga,» tā Antāne.Viņa uzskata, ka viens no iemesliem – Latvijas puses piedāvātais tarifs ir pārlieku neelastīgs. «Lietuvas dzelzceļš spēj būt elastīgāks visos jautājumos, Latvijā situācija tarifu ziņā ir ļoti neelastīga.»Intervijā Antāne min arī to, ka šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, kāds tieši būs kritums, jo tam seko vairāki aspekti, piemēram, kādas būs turpmākās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, jo nesen Baltkrievijas ārlietu ministrs skaidri noteicis, ka sadarbība starp mūsu valstīm lielā mērā būs atkarīga no tarifa. «Tas ir ārkārtīgi slikts signāls,» saka Antāne.Tāpat viņa minēja, ka Latvijā ir lielākais sliežu skaits Eiropā uz vienu iedzīvotāju. Infrastruktūra ir laba, bet to ir dārgi uzturēt.
BNN jau ziņoja, ka ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1 000 litriem paaugstinās par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1m000 litriem paaugstinās par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.
Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1 000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% – no 231 eiro līdz 206 eiro par 1 000 litriem.
Antāne jau iepriekš norādīja, ka degvielas akcīzes nodokļa palielināšanas pienesums valsts budžetam nav aprēķināms tikai tīri matemātiski, jo degvielas cenu kāpums atstāj negatīvu ietekmi uz katru Latvijas tautsaimniecības nozari, kā arī uz ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeni.
Tāpat BATL vērsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot Latvijas republikas Satversmes dotās tiesības un prasīt likuma Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli otrreizēju caurlūkošanu, kā arī pārskatīt likuma 14.pantu un Pārejas noteikumu prasības, kas paredz akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai 10,9% apmērā.
Ref: 225.000.103.1386
