Protestējot pret apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) izšķērdīgo un necaurspīdīgo darbību, ceturtdien, 3.martā piketā pie uzņēmuma administratīvās ēkas pulcējās vairāk nekā 70 Rīgas iedzīvotāju.
Neskatoties uz to, ka protesta akcijā bija sanācis pietiekami liels apsaimniekošanas uzņēmuma klientu skaits, neviens no SIA Rīgas namu pārvaldnieks vadības neuzskatīja par nepieciešamu tikties ar cilvēkiem un mēģināt skaidrot situāciju. Vairāki piketētāji devās SIA Rīgas namu pārvaldnieks administrācijas telpās, lai satiktu uzņēmuma vadību, atbilde, ko viņi saņēma, bija prognozējama – vadība nav uz vietas, informē Rīgas Domes deputāts, protesta akcijas iniciators Valdis Gavars.
«Šādu protestu rīkoju, jo pie manis, kā deputāta, regulāri griežas RNP klienti, kas nav apmierināti ar komunikāciju uzņēmumā un tā darba rezultātiem. Taču daudzās mājās, kas ir cietušas, izgaismojusies problēma, ka darbi nav veikti īrnieku parādu dēļ. Taču, papētot sīkāk, izrādās, ka šo dzīvokļu īpašnieks ir pašvaldība un RNP ar pašvaldību nav risinājis jautājumu par ēku saglabāšanu, kas dažkārt novedis pie pašvaldības īpašuma vērtības krišanās. Ceru, ka pikets piesaistīs īpašnieku uzmanību un laikā kad RNP rēķini kļūst arvien lielāki, daudzi sāks aizdomāties par apsaimniekotāja lielāku kontroli vai maiņu,» komentē Gavars.
Gada laikā Rīgā ir sabrukuši seši nami, kuri netika savlaicīgi atjaunoti vai remontēti, neskatoties uz vairākkārtējiem to iedzīvotāju lūgumiem un iesniegumiem SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Bez dzīvokļiem ir palikuši Buru ielas 9/9a, Čiekurkalna 3līnija 2, Lielā iela 5. Dīķu iela 23, Misas iela 18 un Dagdas iela 3 iedzīvotāji. Neskatoties uz to, ka šīs mājas vairs neeksistē – ir nojautas vai sabrukušas, – daži iedzīvotāji, piemēram, Buru ielas 9 un 9a iemītnieki, kuru māja tika nojaukta vēl pagājušā gada septembrī, joprojām saņem rēķinus par apsaimniekošanu un avārijas remontu.
BNN jau rakstīja, ka Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar aicinājumu izmeklēt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Rīgas namu pārvaldnieka Kurzemes iecirkņa vadītāja pienākumu izpildītāja Vladimira Teleša iespējamo pretlikumīgo rīcību.
Deputāte lūdz izvērtēt Rīgas namu pārvaldnieka vadības atbildību pieņemot darbā un uzticot veikt būvinženiera pienākumus cilvēkam bez atbilstošas kvalifikācijas, informē Rīgas domes Vienotības deputātu frakcija.
Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, Telešs ir parakstījis vairākus ar iedzīvotāju drošību saistītus dokumentus kā sertificēts būvinženieris, taču ne Latvijas augstākās izglītības iestādēs ne Latvijas Būvinženieru savienībā nav apliecinājumu tam, ka Vladimirs Telešs būtu ieguvis nepieciešamo augstāko profesionālo izglītību, kas ļautu viņam pildīt sertificēta būvinženiera pienākumus.
«Ja Telešs bez nepieciešamās izglītības pilda būvinženiera pienākumus un to pieļauj Rīgas namu pārvaldnieka vadība, tad tas var būt nopietns drauds rīdzinieku drošībai,» uzskata Ēlerte.
Viņa atgādina, ka pēdējā laikā ir daļēji sabrukušas jau sešas Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotās mājas, četras no tām Pārdaugavā.
Pērn revīziju Rīgas namu pārvaldniekā veica Valsts kontrole un atklāja, ka uzņēmums iespējams fiktīvi nodarbinājis 13 darbiniekus. Starp tiem Saskaņas deputātu sievas Žannu Pankratovu un Aleksandru Klementjevu, kā arī mēra Nila Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēlu. Līgums par attīstības projektu Rīgas namu pārvaldniekam bija arī domes deputātei Svetlanai Savickai. Tas ļāva viņai nopelnīt gadā 18 tūkstošus eiro. Dienu pēc Valsts kontroles intereses par šiem darbiniekiem, šaubīgo attīstības nodaļu Rīgas namu pārvaldniekā likvidēja.
Valsts kontrole lietu par fiktīvi nodarbinātajiem pašvaldības uzņēmumā nodeva policijai. Notiek izmeklēšana. Visiem šaubīgajiem darbiniekiem bijuši vienā laikā parakstīti līgumi par dažādu projektu veikšanu Rīgas namu pārvaldniekā. Nevienam profesija gan nav bijusi piemērota namu apsaimniekošanas specifikai. Un, piemēram, attīstības nodaļas vadītājs nezināja, kurš darbiniekiem dod darba uzdevumu un vai tos arī pilda. Visiem, iespējams, fiktīvi nodarbinātajiem, arī Savickai, lietā ir liecinieces statuss. «Iespējams, ir noziedzīgi iztērēti 120 tūkstoši eiro, kas varētu būt izmaksāti kā atalgojums par neesošiem darbiem,» atklāj Ekonomikas policijas priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.
Ref: 102.000.102.12054