Aizvadītā nedēļa Latvijā pavadīta vairāku nepatīkamu ziņu apvīta. Pētījumā secināts, ka pat pēc ZZS ministres Danas Reiznieces-Ozolas nodokļu reformas ieviešanas pērn ēnu ekonomika ne tikai valstī nesamazinājās, bet tās īpatsvars ir pieaudzis.
Skarba savos izteikumos bijusi arī Valsts kontrole. Tā, veicot revīziju valsts iestāžu pērnā gada pārskatos, secinājusi, ka valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus, nosaucot situāciju par kritisku.
Vēl viena ēna kritusi arī par Valsts ieņēmumu dienesta darbību, no kura, iespējams, noplūdusi nelegāla informācija. Bet ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izpelnījies skarbu kritiku no tieslietu ministra, kura ieskatā, Kalnmeiers nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, Noplūde, Krāpniecība un Tiesvedības izdevumi.
PELĒKĀ ZONA:
Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā sasniedzis teju ceturtdaļu no IKP
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien, 15.maijā, ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Viņš arī atzīmēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.
Tāpat pētnieks piebilda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā audzis, neskatoties uz to, ka ekonomikā bija izaugsme un uzlabojās kopējā situācija.
Lielāko daļu no ēnu ekonomikas 2018.gadā Latvijā veidoja aplokšņu algu izmaksas – 43,5%, kā arī neuzrādītie ienākumi – 35,2%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 9,6%.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATBILSTĪBA:
Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam
Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, 17.maijā žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
«Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam,» uzsvēra Bordāns.
Kalnmeiers, Bordāna ieskatā, nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA PAR PREZIDENTU:
Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā cīnīsies Šimonīte un Nausēda
Lietuvā aizvadītas prezidenta vēlēšanas, kur saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem sīvā konkurencē uzvarējusi bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė). Nākamais Lietuvas prezidents tiks noskaidrots vēlēšanu otrajā kārtā, 26.maijā.
Lietuvas prezidenta vēlēšanas, kur atšķirībā no Latvijas un Igaunijas valsts galvu ievēl tauta tiešās vēlēšanās, notikušas svētdien, 12.maijā.
Kā pirmdienas, 13.maija, rītā vēsta Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija, tās apkopotie sākotnējie rezultāti rāda, ka konservatīvā spārna atbalstītā Šimonīte ieguvusi 31,13% balsu. Otrajā vietā ir bijušais SEB Bankas ekonomists Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).
Jāatzīmē, ka vislielākais skaits jeb 34,23% Lietuvas pilsoņu Latvijā savu balsi notikušajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās atdevuši par Šimonīti.
Tikmēr Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), kurš, kandidējot uz prezidenta amatu, nav iekļuvis vēlēšanu otrajā kārtā, ir saņēmis valdošās partijas atbalstu, lai turpinātu vadīt valdību.
Vairāk uzziniet: šeit.
REVĪZIJA:
Valsts kontrole: Latvijā ir ārkārtas situācija ar attīstības līdzekļu izlietojumu
Valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Kā informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, izvērtējot ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatus, revidenti nākuši pie atzinuma, ka valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus.
Īpaši kritiska situācija ir attīstības finansējuma plānošanā un izlietošanā – būtiskas problēmas konstatētas 88% gadījumu, tostarp vismaz deviņi miljoni eiro ir iztērēti neatbilstoši sākotnēji deklarētajiem mērķiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
NOPLŪDE:
Latvijas Naftas Tranzīts tur aizdomās VID par nelegāli nopludinātu konfidenciālu informāciju
AS Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) ir aizdomas, ka no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nelegāli nopludināta informācija par LNT uzņēmuma darījumiem un šobrīd notiekošā audita norises gaitu.
LNT ir vērsies pie finanšu ministra Jāņa Reira un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes ar prasību izmeklēt iespējamu prettiesisku informācijas izpaušanu, kas saistīta ar LNT audita norisi.
Aizdomas radušās pēc tam, kad 2019.gada 2.maijā LNT valdes locekļi saņēma e-pastu no žurnālista, kurš strādā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā De facto, ar jautājumiem par informāciju, kas nav publiski pieejama.
Vairāk uzziniet: šeit.
KRĀPNIECĪBA:
Rīgas Tūrisma attīstības biroja nodarīto zaudējumu apmērs – vismaz 300 000 eiro
Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, liecina sāktonējie aprēķini.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ziņo, ka izmeklētāju rīcībā esošie fakti norāda uz to, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros.
Jau vēstīts, ka šī gada 5.aprīlī KNAB uzsācis kriminālprocesu pret Rīgas domes nodibinājuma Rīgas Tūrisma attīstības birojs amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.
Krimināllietas ietvaros aizturētas divas personas – RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un biroja vadītāja Inguna Priedīte –, kuras atbilstoši kriminālprocesa normām atzītas par aizdomās turētajām. Abas personas šobrīd ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus: aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām.
Vairāk uzziniet: šeit.
TIESVEDĪBAS IZDEVUMI:
No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi (V) par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.
Tiesas spriedumā vēstīts, ka prasība ir noraidīta. Tāpat izbeigta tiesvedība Ušakova prasībā pret Ķirsi par lēmumprojektā iekļauto frāžu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām. No Ušakova arī piedzīti 1 000 eiro par labu Ķirsim, lai segtu viņa advokāta izmaksas.
Vairāk uzziniet: šeit.
