23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu, kas izraisīja Otro pasaules karu un nolēma pusi Eiropas vairākas desmitgades ilgam postam. Ar pakta slepeno protokolu Austrumeiropu sadalīja ietekmes sfērās.
«Tāpēc šajā dienā, ko Eiropas Parlaments pasludinājis par visu totalitāro un autoritatīvo režīmu upuru Eiropas atceres dienu, mēs pieminam visus tos, kuru nāve un izpostītā dzīve bija nacisma un staļinisma ideoloģijas ietekmē veikto noziegumu sekas,» atgādina Ārlietu ministrijā.
«Sāpes un netaisnība nekad nenogrims aizmirstībā. Mēs atcerēsimies.»
«Atcerēdamies un pieminēdami pagātnes šausmas, mēs gūstam zināšanas un spēku noraidīt tos, kuri tiecas atdzīvināt šīs ideoloģijas vai attaisnot šo ideoloģiju noziegumus un vainu. Upuru piemiņa mudina mūs nostiprināt vēsturisko taisnīgumu, turpinot izpēti un plašāk informējot sabiedrību par totalitārisma mantojumu Eiropas kontinentā,» publiskā paziņojumā pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu), Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius), Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs (Jacek Czaputowicz) un Rumānijas ārlietu ministre Ramona Nikola Manesku (Ramona-Nicole Mănescu).
Ministri arī norāda, ka «noturīgas samierināšanās un kopējas nākotnes veidošanas pamatā ir taisnīgums un objektīva patiesība». «Totalitāro režīmu upuriem ir tiesības uz taisnīgumu. Diemžēl atsevišķās valstīs totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem ir bijusi nepietiekama un nekonsekventa.»
«Mēs aicinām visu Eiropas valstu valdības sniegt morālu un materiālu atbalstu pašlaik notiekošajai totalitāro režīmu vēsturiskai izmeklēšanai. Darbojoties saskaņoti, mēs varam efektīvāk vērsties pret informācijas kampaņām un mēģinājumiem manipulēt ar vēsturiskiem faktiem,» pausts paziņojumā.
Tāpat tajā uzsvērts, ka «mums kopā jānostājas pret totalitārismu. Skaidra un stingra starptautiskās sabiedrības nostāja pavērs ceļu turpmākai samierināšanai».
«Mēs esam pārliecināti, ka šodienas Eiropā ir droši dzīvot visām tautām un tā ir gatava apņēmīgi pretoties jebkurai netaisnībai. Mēs ticam, ka eiropieši nekad nepieļaus totalitārismu vai kādas tautas genocīdu.»
Ārlietu ministri arī uzsver: «Pēc vairākām totalitārisma varas desmitgadēm mūsu valstis ir atdzimušas kā brīvas un demokrātiskas nācijas. Pirms trīsdesmit gadiem mūsu tautas sāka demokrātiskās pārmaiņas, kas beidzot ļāva tām kā līdztiesīgām un aktīvām dalībvalstīm iekļauties Eiropas Savienībā. Mūsu valstis ir apņēmības pilnas turpināt sadarbību ar partneriem Eiropā un visā pasaulē, lai pagātnes šausmas vairs nekad neatkārtotos.»
Paēdušie bada cietējus var nesaprast.Ja paši šausmas nav cietuši ,par šādu aicinājumu ne silts ne auksts.
Palasi Melānijas Vanagas grāmatas (starp citām) par nevainīgu cilvēku bada šausmām Sibīrijas Taigā. Padziļināsi saprašanu.
Ko tad tagad likt krievijai, maksāt par piespiedu darbu sibīrijā manam vectēvam.