Tieši pirms gada – 2014. gada 16. martā – Krimā notika neleģitīms referendums par Krimas pievienošanu Krievijas Federācijai, kam 18.martā sekoja Krievijas Federācijas lēmums par Krimas pievienošanu, tādējādi turpinot prettiesiskās aneksijas procesu.
Minētais lēmums rupji pārkāpa starptautiskās tiesības, tajā skaitā Krievijas Federācijas starptautiskās saistības, portālu BNN informē Ārlietu ministrijā.
Latvija kopā ar starptautisko sabiedrību ir konsekventi nosodījusi šo rīcību un šādu pozīciju paudīs arī turpmāk kopā ar partneriem Eiropas Savienībā (ES) un pārējā pasaulē, turpinot Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku. Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošanu, uzsver ministrija.
Krimas prettiesiskā aneksija ir veicinājusi nestabilitāti reģionā un atstājusi negatīvu ietekmi uz starptautiskās drošības vidi, kā arī novedusi pie straujas cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās Krimā, īpaši attiecībā uz Krimas tatāru tiesību ierobežošanu un pārkāpumiem.
Latvija atkārtoti uzsver, ka Krimas prettiesiskā aneksija ir bezprecedenta gadījums Eiropas pēckara vēsturē, tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir jāiegulda maksimālas pūles, lai starptautisko tiesību normas, īpaši attiecībā uz valstu teritoriālās integritātes un suverenitātes nodrošināšanu, tiktu strikti ievērotas, uzsver ministrija.
BNN jau vēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins šā gada martā pirmo reizi kopš Krimas sagrābšanas atzinis, ka devis rīkojumu izstrādāt plānu Ukrainai piederošās Krimas aneksijai vairākas nedēļas pirms Krimā tika sarīkots nelikumīgs referendums par reģiona pašnoteikšanos.
Intervijā Krievijas telekanālam Rossija-1 Putins sacījis, ka darbs ar Krimas «atgūšanu» sākts 22.februārī pēc tam, kad Kijevā no Ukrainas prezidenta amata tika gāzts Viktors Janukovičs.
Krievija iekļāva Krimu savā sastāvā 2014.gada 18.martā.
Ref: 102.000.102.9379