Latvijas Satiksmes ministrija, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrija ir apstiprinājušas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas – obligātos vienotos standartus Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai, informē RB Rail pārstāve Ilze Rassa.
«Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata nosaka galvenos parametrus un standartus Rail Baltica dzelzceļa novietojumam, sliežu ceļam, uzbērumiem un zemes darbiem, hidrotehniskajām būvēm, tiltiem, pārvadiem, tuneļiem un līdzīgām būvēm. Tāpat tā nosaka dzelzceļa vilces energoapgādes, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu, t.sk. telekomunikāciju sistēmu, datu saņemšanas (SCADA) un sistēmu uzraudzības kontroles, infrastruktūras (staciju, apdzīšanas punktu), staciju termināļu un pasažieru platformu un to vides pieejamības nosacījumus. Vadlīnijas nosaka arī pielāgošanos klimata izmaiņām, BIM prasības, arhitektoniskā un vizuālā dizaina prasības, kā arī drošuma, darbgatavības, remontējamības un drošības (RAMS) nosacījumus,» skaidro uzņēmumā.
RB Rail AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa atzīme, ka Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšana bija viens no galvenajiem atskaites punktiem projekta ieviešanā, kā arī saistību izpildē, ko paredz ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA) parakstītais līdzfinansējuma līgums. «Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata ir nozīmīgs instruments jau uzsāktajā Rail Baltica infrastruktūras būvprojektēšanas procesā. Esam gandarīti, ka ar mērķi īstenot rentablu, mūsdienīgu un drošu Rail Baltica infrastruktūras būvprojektēšanu un celtniecību, mūsu līgumpartneris SYSTRA ir nodrošinājis dzelzceļa ilgtermiņa vīziju un integrējis labāko Eiropas Savienības valstu praksi,» komentē Rubesa.
Uzņēmumā norāda, ka nozīmīgāko būvprojekta parametru definēšanas procesā tika izvēlēti parametri, kas sniegs iespējami augstāku pievienoto vērtību dzelzceļa infrastruktūrai un vienlaikus atbilst Eiropas Savienības savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām. Pamats kritēriju izvēlē ir dzelzceļa līnijas atbilstība INF SITS noteiktajām dzelzceļa līnijas kategorijām P2 un F1. Tādējādi, salīdzinot ar iepriekš plānoto, tika nolemts nedaudz paaugstināt maksimālo projektēto pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 249 km/h, kas nodrošinātu iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, noteikt ass slodzi -–25 tonnas, un maksimālo kravas pārvadājumu vilciena garumu 1 050 metri. Paredzēts, ka pamatotos gadījumos iespējami arī izņēmumi.
Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata nosaka šādus galvenos Rail Baltica globālā projekta parametrus: maksimālais projektētais ātrums pasažieru vilcienu kustībai – 249 km/h, kravas vilcienu kustībai – 120 km/h; maksimālais kravas vilcienu garums – 1 050 metri; maksimālā ass slodze – 25 tonnas.
Tāpat Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1 520 mm platuma sliežu ceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami. Kā arī apkalpes un glābšanas tehnikas piekļuve dzelzceļa līnijas trasei jānodrošina vismaz ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos.
Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmatā tiek atrunātas arī balasta sliežu ceļš; vilces energoapgādes sistēma – 2x25kV; ETRMS L2 vilcienu kustības vadības sistēma.
BNN jau ziņoja, ka būvprojekta vadlīnijas nodrošinās Rail Baltica dzelzceļa savienojamību un savietojamību, un paātrinās tālāko būvprojektēšanas procesu Baltijas valstīs.