Noslēdzoties vasaras atvaļinājumu periodam, četri no katriem desmit Latvijas uzņēmumiem apņēmušies organizēt darbu vienīgi klātienē un atteikties no attālinātās strādāšanas. Aptuveni tikpat daudz iecerējuši ieviest šobrīd pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūstošo darba organizācijas hibrīda modeli, kas paredz dažas dienas nedēļā palikt mājās un dažas doties uz biroju, liecina biznesa vadības un grāmatvedības programmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.
Pilnībā atgriezties birojā nolēmuši 42,2% respondentu no vairāk nekā 200 aptaujātajiem uzņēmumiem. 21,6% plāno ieviest jauktu strādāšanas formu, dodot darbiniekiem iespēju 1–2 dienas nedēļā veikt darba pienākumus un rīkot apspriedes uzņēmuma telpās. Pārējā laikā paredzēts attālinātais darbs.
Savukārt 18,1% aptaujāto iecerējuši 3–4 dienas nedēļā darboties birojā ar iespēju vienu vai pāris dienas nedēļā strādāt no mājām.
Tieši tikpat liela daļa uzņēmumu nolēmuši saglabāt pēdējā pusotrā gadā labi apgūto attālināto strādāšanu, tādēļ darbiniekus uz biroju vairs nesauks. Līdzekļu taupīšanas nolūkos daļai no šiem komersantiem savu darba telpu vairs nemaz nav.
«Tas, kas konservatīvākajai biznesa pasaules daļai pirms pāris gadiem šķita nereāls scenārijs, nu kļuvis par realitāti. Uzņēmumi, kuros visi darbinieki katru darba dienu sastopami birojā, jau ir palikuši mazākumā. Pat apstākļos, kad epidemioloģiskā situācija ļauj strādāt uzņēmuma telpās. Pāreja uz elastīgāku režīmu kopumā ir pozitīvs pavērsiens gan pašiem strādājošajiem, gan biznesa vadītājiem, gan arī planētai,» izmaiņas darba organizācijā pozitīvi vērtē Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
«Darba ņēmēji ceļā ietaupīto laiku var veltīt sev, darba devējiem sarūk biroja uzturēšanas izmaksas un samazinās gaisa piesārņojums pilsētās un ap lielceļiem, uz darba vietu braucot vien tiem, kuriem patiesi nepieciešams strādāt klātienē,» piebilst uzņēmējs.
Interesanti, ka pavasarī veiktā aptaujā 45,6% uzņēmumu plānoja pēc pandēmijas saglabāt attālinātā darba režīmu vismaz dažas dienas nedēļās, bet pilnībā strādāt attālināti – tikai 9,6%, norāda aptaujas rezultātu apkopotāji. Tātad dažu mēnešu laikā attālinātā darba piekritēju īpatsvars gandrīz divkāršojies.
Kā galvenos attālinātā darba ieguvumus aptaujas dalībnieki min ceļā ietaupīto laiku, ko var izmantot privātām vajadzībām, un izdevumu samazināšanos. Savukārt biroja galvenā priekšrocība respondentu skatījumā ir iespēja vieglāk komunicēt un organizēt darbu.