Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.
Lielāks atkritumu konteineru skaits nemainīgi ir arī iedzīvotāju biežāk minētais risinājums, lai samazinātu vides piedrazošanu. Lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju šķiro mājsaimniecības atkritumus, joprojām liela daļa sabiedrības atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri, kā galveno iemeslu minot nepilnīgo atkritumu šķirošanas infrastruktūru.
Iedzīvotāju vērtējumā vislabākais veids, kā samazināt apkārtējās vides piedrazošanu ar sadzīves atkritumiem ir lielāks skaits dažādu atkritumu konteineru un urnu visdažādākajās vietās – to atzīst 57% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Arī iepriekšējos gados veiktajās aptaujās šis variants ticis atzīts par efektīvāko veidu, kā mazināt apkārtējās vides piedrazošanu. Aptaujātie vairāk šķirošanas konteineru vēlētos redzēt daudzdzīvokļu namu pagalmos, teritorijās pie veikaliem un privātmāju rajonos.
Sevišķi liels pieprasījums pēc papildu konteineriem un urnām ir Latgalē, kur uz to nepietiekamību norādījuši 66% aptaujāto iedzīvotāju. Vietas, kur iedzīvotāji vislabprātāk vēlētos redzēt papildu konteinerus, katrā reģionā atšķiras. Rīgā tie ir daudzdzīvokļu namu pagalmi (87%), tāpat arī Latgalē (80%); Kurzemē – teritorija pie veikaliem (59%); Zemgalē – degvielas uzpildes stacijas (46%), privātmāju rajoni (57%), parki un skvēri (39%) un lauku teritorijas (49%), bet Vidzemē – pludmales (36%).
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, mājsaimniecības atkritumus šķiro 56% Latvijas iedzīvotāju, un šim rādītājam ir tendence pieaugt: pirms septiņiem gadiem šķiroja aptuveni trešdaļa aptaujāto (2011.gadā 34%; 2014.gadā 36%; 2016.gadā 45%). Savukārt, vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto, kuri mājsaimniecības atkritumus nešķiro, atzīst, ka to nedara, jo tuvumā nav pieejami dalītās vākšanas (šķirošanas) konteineri.
«Atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums, lai samazinātu sadzīves atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē un veicinātu arī atkritumu šķirošanu. Taču katrā sētā, stāvvietā, dabas takā vai parkā novietot atkritumu urnas nav iespējams, un tas arī nav vajadzīgs. Prioritāri tas ir iedzīvotāju attieksmes jautājumus – izmest savus atkritumu dabā vai tomēr nogādāt līdz atkritumu urnai arī tad, ja tā nav degungalā. Mēs katrs pats esam atbildīgi par to, ko esam radījuši, un atkritumi nav izņēmums. Savukārt, šķirošanas konteineru infrastruktūras attīstībā svarīga ir arī iedzīvotāju pašu iniciatīva, uzrunājot namu pārvaldniekus un atkritumu apsaimniekotājus,» uzsver Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis, norādot, ka Latvijas Zaļā punkta darbs cilvēku izglītošanā vairāku gadu garumā sāk nest pozitīvus rezultātus. Paši iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās, ka vienkāršas darbības un savu ikdienas ieradumu pārskatīšana, šķirojot atkritumus, var izrādīties būtisks ieguldījums vides veselības uzlabošanā.
Kā citus efektīvākos iespējamos risinājumus vides piedrazošanas mazināšanai Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk min arī cilvēku izglītošanu (53%). Šis risinājums, iedzīvotājuprāt, kļūst arvien aktuālāks, jo 2014.gadā to minēja 43%. Lielākus sodus par atkritumu izmešanu tiem neparedzētās vietās minējuši 45% aptaujāto, iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu (30%), dažādas akcijas specifisku atkritumu savākšanai (25%), efektīvāku kontrolējošo iestāžu darbu (16%) un biežāku talku rīkošanu (16%).
Nozīmīgs pamudinājums šķirot atkritumus 63% respondentu būtu pārliecība, ka atkritumu pārstrāde notiek Latvijā.
Latvijas Zaļā Punkta pētījumu Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji? 2018. ada oktobrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1 002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.