Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta un Satiksmes ministrijas organizētā aptauja.
Latvijā pieaug transportlīdzekļu skaits un satiksmes intensitāte, kā arī ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. Ja Eiropā uz miljons iedzīvotājiem to ir vidēji 50, tad Latvijā – 78.
Aptaujas rezultāti liecina, ka par autovadītāju uzvedību kritiskākas ir sievietes (67%), ja salīdzina ar vīriešiem (57%).
Tajā pašā laikā 52% aptaujāto atzīst, ka mēdz pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Teju katrs otrais autovadītājs savu rīcību pamato ar neiecietību pret citiem autovadītājiem, kuri, viņuprāt, uz ceļa pārvietojas pārāk lēni, tādējādi «bremzējot» kopējo satiksmi. Šo argumentu ātruma pārkāpšanai visbiežāk norādījuši vīrieši un autovadītāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Tas, iespējams, skaidrojams ar intensīvo satiksmi pilsētā, jo «lēno» braucēju apdzīšana un ātruma pārsniegšana raksturīga 22% pilsētnieku, bet tikai 11% iedzīvotāju laukos.
Katrs desmitais autovadītājs uz ceļa lēmumu pārsniegt atļauto ātrumu pamato ar neatliekamām vai steidzamām darba darīšanām. Tikpat norāda, ka šobrīd noteiktais atļautais braukšanas ātrums ir pārāk mazs.
«Aptaujas dalībnieku novērojumus par problēmu ar ātruma ierobežojumu pārkāpšanu apliecina arī satiksmes intensitātes tiešsaistes kartē VAS Latvijas Valsts ceļi pieejamie dati, kur redzams, ka daudzos novērošanas punktos vidējais braukšanas ātrums pārsniedz atļautos 90 km/h,» stāsta Balta Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Lasiet arī: Krapsis skeptisks par sodu satiksmes noteikumu pārkāpējiem «pastāvēt ceļmalā»
Autovadītāji norādījuši, ka nepārsniegt ātrumu viņus motivē pašu un pasažieru drošība. Katram piektajam iemesls ir nevēlēšanās maksāt sodu, turklāt tā visbiežāk ir motivācija studentiem un gados jauniem šoferiem.
11% autovadītāju ātrumu nepārkāpj, jo baidās izraisīt satiksmes negadījumu, bet tikai 4% izvēlas atbilstošu braukšanas ātrumu, lai ekonomētu degvielu.
Viņš arī atzīst, ka daudziem problēmas sagādā drošības jostu lietošana un daudzi neievēro distanci. Tāpat pie stūres uzmanību novērš tālrunis, kas pēc starptautiskiem datiem ir cēlonis trešajai daļai notikušo avāriju.
«Tagad iztēlojieties jebkuru no šiem faktoriem kombinācijā ar neatbilstoši izvēlētu braukšanas ātrumu – diemžēl CSDD statistika liecina, ka, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada, šī gada pirmajā ceturksnī bojāgājušo skaits ir palielinājies par 4%, bet otrajā ceturksnī – par 27,6%,» skaidro Liecinieks.
Trešdaļa autovadītāju pie negadījumu iemesliem pieskaita arī nesakārtotu infrastruktūru. Tikai 2% respondentu uzskata, ka pie vainas varētu būt arī transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis.
«Protams, par ceļu infrastruktūru Latvijā var diskutēt gari un plaši. Piemēram, Balta šī gada deviņos mēnešos ir saņēmusi 530 pieteikumu par nekvalitatīvu ceļa segumu izraisītiem negadījumiem, tajā skaitā iebraukšanu bedrē, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn. Tomēr, izprotot, ka infrastruktūras uzlabojumi nenotiks tagad un tūlīt, pašu paradumu maiņu varam sākt jau šodien,» uzsver Liecinieks.