Iedzīvotāju ir kļuvuši piesardzīgāki attiecībā uz iespējamām mājokļu cenu izmaiņām nākotnē, tomēr viņu prognozes attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām joprojām ir pozitīvākas nekā pirms gada, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati.
Savukārt nekustamā īpašuma interneta portāla City24 novērojami liecina, ka iedzīvotāji mājokļa iegādes procesā izvērtē ne tikai cenu, bet arī citus faktorus, kuri turpmāk ietekmēs ģimenes budžetu.
Mājokļu cenu indikators mēneša laikā samazinājies par 2,1 punktu līdz 12,9 punktiem, kas ir kritums jau trešo mēnesi pēc kārtas. Neskatoties uz mazāku indikatora vērtību, iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām joprojām ir pozitīvākas nekā pirms gada, kad cenu indikators bija 5,0 punkti.
«SEB Mājokļu cenu indikators ataino iedzīvotāju noskaņojuma pasliktināšanos un iedzīvotāju piesardzīgāku nākotnes vērtējumu. Lai arī iekšzemes kopprodukts uzrāda pieaugumu, tomēr vairākums iedzīvotāju to nesajūt savos maciņos, savukārt cenu kāpums elektroenerģijai, komunālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem ietekmē ikvienas mājsaimniecības budžetu. Tādējādi iedzīvotāji piesardzīgāk raugās nākotnē un nesagaida straujus uzlabojumus valsts vai pašu finansiālajā situācijā,» uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Arī City24 valdes loceklis Maksis Karlins atzīst, ka dati liecina par mērenu un nelielu cenu kāpumu gandrīz visos tirgus segmentos, kas izskaidrojams ar ierobežotu piedāvājumu labiem un kvalitatīviem īpašumiem. «It īpaši šī tendence ir novērojama jauno projektu segmentā, kur pieprasījumam atbilstošu – kvalitatīvu dzīvokļu ar labu novietojumu un attīstītu infrastruktūru, zemām uzturēšanas izmaksām – piedāvājumu skaits ir salīdzinoši neliels,» teic Karlins. Viņš norāda, ka būtisks ietekmējošs faktors šobrīd mājokļa iegādei ir komunālo pakalpojumu, mājokļa apsaimniekošanas izmaksas un nekustamā īpašuma nodokļa apmērs. «Izvēloties īpašumu, iedzīvotāji lēmumus pieņem pārdomātākus, izvērtējot visus iepriekš minētos faktorus, kā arī īpašumu iegādes finansējuma nosacījumus. Pēc mūsu statistikas datiem, vidējais dzīvokļa iegādes periods ir no 3 līdz 4 mēnešiem, sākot ar apskati līdz darījuma noformēšanai,» tā eksperts.
Patlaban aptuveni 30% respondentu uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas par pašreizējām. 17% Latvijas iedzīvotāju pauda viedokli, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas tuvākā gada laikā samazināsies. Attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām neitrāli noskaņotie iedzīvotāji veidoja vislielāko respondentu grupu – 33% respondentu pauda uzskatu, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī.
Nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem nav konkrēta viedokļa attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu izmaiņām tuvākā gada laikā. Ja pēdējā gada laikā šis skaitlis svārstījās ap 16-18% līmeni, tad šajā aptaujā respondentu, kuri nespēja vai arī nevēlējās atbildēt, skaits sasniedza gandrīz 21%.