Aptauja: Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji no vadītājiem sagaida cieņu un atzinību

Normālam vadītājam ar cieņu jāizturas pret saviem darbiniekiem un Latvijas un Lietuvas darbinieki no vadītājiem sagaida arī atzinību, liecina If Apdrošināšanas veiktais pētījums Baltijas valstīs. Respondenti atzina, ka viņu pašreizējās darba vietās tieši vadītāji ir vājākais ķēdes posms.

Latvieši un lietuvieši uzskata, ka otrā nozīmīgākā vadītāja īpašība ir spēja izrādīt atzinību un novērtēt savus darbiniekus, toties igauņi vēlas, lai vadītājs ir kompetents savas jomas pārzinātājs.

Aptaujātie norāda, ka vadītājam ir jāspēj arī uzklausīt citu cilvēku viedokļus, uzņemties atbildību un būt atvērtam jaunām idejām un piedāvājumiem. Šīs prasības norādīja gandrīz puse no visiem respondentiem. Vadītāja spēju uzklausīt citu viedokļus un kritiku augstāk novērtēja tieši cilvēki nobriedušākā vecumā, liecina pētījuma rezultāti.

«Parasti šādās aptaujās cilvēki izceļ lietas, kuru viņiem visvairāk trūkst. Tādēļ fakts, ka Latvijā un Lietuvā cieņa un atzinība ir divas vissvarīgākās vadītājiem izvirzītās prasības, ļauj teikt, ka savstarpējo darba attiecību veidošanā darbavietās vēl ir daudz vietas uzlabojumiem. Jāsaka, ka Igaunijā vērojamas atšķirības, tas, iespējams, ir tādēļ, ka mūsu kaimiņvalsts šajā jomā jau ir attīstītāka,» komentē If Apdrošināšana Personāla nodaļas vadītāja Žanna Upeniece.

Viena no īpašībām, kas Baltijas valstīs tiek novērtēta atšķirīgi, ir taisnīgums. To, kā normālam vadītājam svarīgu prasību, uzsver vairāk nekā 40 % latviešu un lietuviešu, bet Igaunijā – tikai 19 % darbinieku.

Tāpat Latvijā katrs trešais strādājošais vēlas strādāt pie spēcīga līdera, bet Igaunijā stingra vadība ir būtiska tikai katram piektajam.

Tikai 4 % latviešu uzskata, ka normālam vadītājam nepieciešama empātija. Pārējās Baltijas valstīs šī īpašība vērtēta krietni augstāk, liecina pētījums. Ja Latvijā un Igaunijā humoru no vadītājiem sagaida trešdaļa respondentu, Lietuvā to par svarīgu uzskata tikai 17 %.

«Šobrīd darba tirgus ir pārpildīts ar «perfekta darba» piedāvājumiem, un tiek sagaidīts, ka kandidāti būs neapturami «supervaroņi». Diemžēl tas nav reāli, un šāda attieksme var darbiniekos radīt ar darbu saistītu stresu, trauksmi un arī izdegšanu,» stāsta Upeniece.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1 500 dalībnieki no dažādiem uzņēmumiem, aptauju veica pētījumu kompānija Inspired UM.