Pētījums liecina, ka 30% Latvijas iedzīvotāju ir maldīgs priekšstats par iespējām pasargāt mobilo ierīci un tajā esošos datus.
Mobilo sakaru operatora Bite pētījumā secināts, ka iedzīvotāji uzskata, ka no kiberriskiem nekas nespēj pasargāt, tāpēc neko nedara, vai arī ir pārliecināti, ka pilnīgi pietiek tikai ar operētājsistēmas atjauninājumu instalēšanu.
Lai izvairītos no kiberriskiem, aptaujātie visbiežāk cenšas neatvērt aizdomīgas vietnes internetā, kur varētu slēpties, piemēram, kaitnieciskās programmatūras, un ikdienā izmanto antivīrusu. Tāpat 97% zina, ka kiberriski var skart ne tikai datorus, bet arī viedtālruņus un planšetdatorus.
Tomēr trešdaļai ir maldīgi priekšstati par mobilās ierīces pasargāšanu no kiberriskiem. 16% uzskata, ka to nekas nespēj pasargāt no kiberriskiem un tāpēc neko nedara, lai no tiem izvairītos, bet 14% ir pārliecināti, ka pilnīgi pietiek tikai ar mobilās ierīces operētājsistēmas atjauninājumu instalēšanu.
Operators atgādina, ka mūsdienās mobilās ierīces glabā daudz privātas informācijas – pieeju internetbankai, fotoattēlus, video, personīgos pierakstus, datus par veselības stāvokli. Bite tīklā esošais antivīruss rāda, ka, salīdzinot ar pērno gadu, 2019.gada pirmo četru mēnešu laikā drošības risku skaits palielinājies trīs reizes. Turklāt tas ik mēnesi viedtālruņos un planšetdatoros reģistrē miljoniem drošības risku.
«Regulāra operētājsistēmas atjauninājumu instalēšana ir nepieciešama, jo pasargās konkrēto ierīci no iespējas tikt «uzlauztai». Taču tīmeklī iespējams saskarties arī ar daudziem citiem kiberriskiem, piemēram, pikšķerēšanas gadījumiem, dažādām reklāmām un mobilajām aplikācijām, kas var «inficēt» viedtālruni vai planšetdatoru ar kaitnieciskām programmatūrām u.tml., un pret tiem nepieciešama daudz specifiskāka aizsardzība,» stāsta Bite mārketinga vadītāja Diāna Šmite.
«Jāpiekrīt, ka dažādiem preventīviem ikdienas pasākumiem, tostarp aizdomīgu interneta vietņu neatvēršanai, arī ir nozīme, taču efektīvākais risinājums aizvien ir antivīruss.»
Par spīt tam, ka sabiedrībā valda priekšstats, ka vecāka gadagājuma iedzīvotājiem ir trūcīgākas zināšanas par kiberdrošību, pētījuma rezultāti liecina, ka antivīrusu aktīvākie lietotāji ir iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Vismazāk antivīrusu izmanto respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
«Tiesa, tehnoloģijas aktīvāk izmanto jaunāki cilvēki, tomēr mēs visi dzīvojam vienā laikmetā. Kā redzams, arī seniori tās iepazīst, kā arī lieto ik dienas, un, visticamāk, viņu dzīves pieredze palīdz nepakļauties pieņēmumam «ar mani tas nekad nenotiks». Jo patiešām, kibernoziedznieki savus upurus nešķiro pēc vecuma un var apdraudēt ikvienu mobilo ierīču lietotāju,» rezumē Šmite.
Aptauja veikta 2019.gada jūlijā, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru Norstat Latvija. Tajā piedalījās 1 007 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.