Aptauja: Visbiežāk iedzīvotāji neatsaka vizīti pie ārsta

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk par neierašanos uz vizīti nepaziņo tieši medicīnas iestādēm, liecina mobilo sakaru operatora Bite veiktās aptaujas dati.

Turklāt kā biežāko iemeslu tam, kādēļ viņi nepaziņo par neierašanos uz pierakstu, respondenti norādījuši neparedzētus apstākļus, kuru dēļ iepriekš pieteikta vizīte šķiet mazsvarīga. Taču vienlaikus jāuzsver, ka gan medicīnas iestādēm, gan citiem pakalpojumu sniedzējiem veselības krīzes apstākļos ir ļoti būtiski realizēt plānotos apmeklējumus, lai spētu nodrošināt pakalpojumu pieejamību un negūtu zaudējumus.

Bite aptaujā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk (21%) par neierašanos uz iepriekš pieteiktu vizīti nepaziņo medicīnas iestādēm, tā laikus neatsakot pierakstus pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem.

Tam seko skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji (12%), kuriem iedzīvotāji iepriekš neatsaka, piemēram, apmeklējumu pie friziera, manikīra vai kosmetologa. Savukārt kā trešos biežākos cilvēki min ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus (8%), kuriem viņi neatsaka, piemēram, galdiņu rezervāciju.

Turpretim kā ceturtos biežāk neatteiktos pakalpojumus aptaujātie min pierakstus uz remontdarbu pakalpojumiem (7%), piemēram, auto, datora remonta pakalpojumiem.

Eksperts skaidro fenomenu «neinformēt otru pusi par plānu maiņu»

Interesanti, ka, vaicāti par iemesliem, kas iedzīvotājiem sagādā grūtības atteikt iepriekš pieteiktas vizītes pakalpojumu saņemšana, visbiežāk (30%) tiek norādīti neparedzēti apstākļi, kas ir steidzami jārisina un kādēļ pieraksts kļuvis mazsvarīgs. Piemēram, salūzis auto, svarīga sapulce darbā u.tml. Kā otru biežāko iemeslu respondenti norāda kauna sajūtu (18%), proti, cilvēkiem šķiet, ka, atsakot vizīti telefoniski, viņi ir lieki patērējuši kāda laiku vai sabojājuši šim cilvēkam dienas plānus. Kauna sajūtu visbiežāk izcēluši tieši jaunākie respondenti – vecumā līdz 29 gadiem. Aptuveni tikpat bieži aptaujas dalībnieki ir nosaukuši aizmāršību (16%), jo bieži vien par konkrēto pierakstu uz pakalpojuma saņemšanu viņi ir vienkārši aizmirsuši un atcerējušies tikai tad, kad jau ir bijis par vēlu lai to atteiktu.

«Šis fenomens Latvijā – neinformēt otru pusi par plānu maiņu – ir redzams bieži gan starppersonu attiecībās, gan attiecībās ar pakalpojumu sniedzējiem. Lai arī motivācija šādai rīcībai nav skaidra, iespējams, ka tā ir saistīta ar nevēlēšanos risināt problēmu. Tātad, neatsakot vizīti, cilvēks «aizbēg» no problēmas, lai tā nebūtu jārisina,» secina sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

«Tomēr otrai pusei šāda rīcība var radīt sarežģījumus, nedodot iespēju pielāgoties jaunajai situācijai, šajā gadījumā – savlaicīgi atteikto vizītes laiku novirzot kādam citam.»

«Domāju, ka šī problēma ir atrisināma ar godīgu komunikāciju, kas ne tikai samazinās dažādu pārpratumu risku, bet arī parādīs cieņu vienam pret otra laiku.».

Kā citus biežākos iemeslus tam, kādēļ viņi nav atteikuši vizītes, iedzīvotāji norādījuši arī nepatiku runāt pa telefonu (12%), īpaši, ja kaut kas kaut kas ir jāatsaka otram, liecina aptauja. Tam seko bailes par iespējamajām sekām (5%), piemēram, cilvēkiem šķiet, ka, atsakot vizīti, par to tik un tā būs jāsamaksā vai arī pakalpojumu sniedzējs šo konkrēto cilvēku citu reizi vairs nepieņems.

Problēmu var risināt ar tehnoloģijām

«Bieži publiskajā telpā dzirdama diskusija par to, cik būtiski ir brīdināt pakalpojuma sniedzēju, ja cilvēkam ir zināms, ka uz pieteikto vizīti ierasties neizdosies. Šajā izaicinājumu pilnajā laikā, kad aizvien esam veselības krīzes apstākļos, efektīva resursu un laika plānošana ir īpaši būtiska tieši medicīnas iestādēm. Proti, kamēr speciālisti gaida pacientu, kurš neierodas, tā vietā būtu iespējams pieņemt kādu, kam tas patiešām ir nepieciešams. Tas nav maznozīmīgi arī cita veida pakalpojumu biznesā, kur laiks ir nauda un katrs klients, kurš iepriekš veicis pierakstu, bet nav ieradies, rada zaudējumus uzņēmējam,» informē BITES mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Viņa turpina: «Mūsdienās, kad cilvēkiem pa rokai vienmēr ir telefons, taču komunikācija arvien biežāk tiek veikta rakstiski, ne verbāli, redzam, ka efektīvs risinājums var būt integrētie IKT risinājumi. Piemēram, Bite One IT pakalpojums Mass SMS. Tas ir unikāls pakalpojums Latvijā, ar kuru var vadīt, koordinēt īsziņu izsūtīšanu. Turklāt tā funkcionalitāte ļauj ne tikai nosūtīt īsziņas adresātiem, bet arī nodrošina iespēju viņiem sniegt atbildes. Mūsu aplēses un pieredze liecina, ka uzņēmumiem šāda pakalpojuma ieviešana nodrošina izmaksu ietaupījumu pat 20–30% apmērā.»

Viņa papildina, ka šāda savstarpējā saziņa rada pakalpojumu sniedzējam iespēju efektīvāk plānot laiku, bet pakalpojuma saņēmējam – pateikt par neierašanos sev ērtākā komunikācijas formā.