Šonedēļ Baltijas, Ziemeļvalstu un Lielbritānijas līderi tikušies militārā sadarbības formāta Apvienotie Reaģēšanas spēki sanāksmē Londonā. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) tajā aicinājis palielināt sadarbības valstu militāro klātbūtni Baltijas valstīs un pastiprināt pretgaisa ieroču sūtīšanu Ukrainai.
Kā otrdien, 15.martā, paziņojumā presei vēstījusi Lietuvas Prezidenta kanceleja, Nausēdas aicinājums pārējo valstu kolēģiem bijis palielināt militāro palīdzību Ukrainai, galvenokārt ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Lietuvas prezidents arī aicinājis pastiprināt sankcijas pret Krieviju, steidzami palielināt Eiropas valstu aizsardzības budžetus un šī sadarbības formāta valstis sūtīt militāros spēkus uz Baltijas valstīm.
Lasiet arī: Vēsturnieks: Sabiedrība mentāli dzīvo kara apstākļos
Baltijas, Ziemeļvalstu, Lielbritānijas un Nīderlandes pārstāvjus, kuri bijuši sapulcējušies Londonā attālināti uzrunājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
«Šodien Kijeva tiek apšaudīta. Rīt tā varētu būt jūsu galvaspilsēta. Palīdziet sev, palīdzot Ukrainai,» aicinājis Zelenskis.
Kā vēsta LR1 raidījums Divas puslodes, Apvienotie Reaģēšanas spēki ir desmit Eiropas ziemeļdaļas valstu veidota militāri politiska alianse. Kad 2014.gadā, Krievijai pirmoreiz īstenoja agresiju pret Ukrainu, kļuva manāma militārās alianses NATO nesagatavotība šādām krīzes situācijām, arī reakcijas lēnība. Mazākajā aliansē Lielbritānija ap sevi sapulcinājusi NATO dalībvalstis – Nīderlandi, Dāniju, Norvēģiju, Islandi, Latviju, Lietuvu un Igauniju –, kā arī NATO neietilpstošo Somiju un Zviedriju.