Ordeņu kapituls par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Triju Zvaigžņu ordeni nolēmis apbalvot gan zinātniekus, gan rakstniekus, gan mediķus, kā arī citu profesiju pārstāvjus – kopumā 31 cilvēku, liecina publikācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Ordeņu kapituls par Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieci nolēmis iecelt Latvijas Republikas valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri nolemts iecelt gleznotāju un grafiķi Viju Celmiņu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju, senatoru Pēteri Dzalbi, vēsturnieku, ilggadējo Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Dr.habil.hist. Inesi Feldmani, vēsturnieku, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Dr.hist. Ēriku Jēkabsonu, Rīgas Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju, Lutera Akadēmijas docentu, Dr.theol. Gunti Kalmi.
Tāpat ar Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri nolemts iecelt Vācijas Bundestāga deputāti Elizabeti Šarloti Močmani (Elisabeth Charlotte Motschmann), Viņas Ekselenci bijušo Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Nensiju Baikofu Petitu (Nancy Bikoff Pettit), vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidotāju un pirmo vadītāju, ārsti Renāti Pupeli, vēsturnieku, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Dr.habil.hist. Aivaru Strangu, ebreju kultūras mantojuma un holokausta vēstures pētnieku, rakstnieku Davidu Zilbermani (David Silberman).
Savukārt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Ordeņu kapituls lēmis iecelt Liepājas teātra aktrisi Andu Albuži, advokātu un latviešu sabiedrisko darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs Ivaru Bērziņu, Eksperimentālās arheoloģijas darbnīcas Seno rotu kalve izveidotāju un vadītāju, Tautas daiļamata meistaru, rotkali Daumantu Kalniņu, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru, Lietišķās ķīmijas institūta direktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Dr.habil.chem. Valdi Kamparu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienības – Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāju Baibu Kaškinu.
Tāpat par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku lemts iecelt dzejnieku, atdzejotāju un tulkotājuMatiasu Knollu (Matthias Knoll), rakstnieku, publicistu un scenāristu Andri Kolbergu, Liepājas teātra aktrisi Inesi Kučinsku-Laukšteini, VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Neiroloģijas klīnikas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju, profesoru, Dr.med. Andreju Milleru, scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, režisoru, producentu, dziesmu tekstu autoru un aktieri Valdi Pavlovski, Latvijas Nacionālā teātra aktrisi, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Daigu Šiliņu (Daigu Gaismiņu).
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku sarakstam pievieno arī SIA Rīgas Dzemdību nams Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāju, pediatru, neonatologu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Specializētās medicīnas centra neonatologu Juri Šleieru, SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītāju, anesteziologu, reanimatologu Oļegu Šubu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza mūzikas katedras vadītāju, asociēto profesoru, džeza vēstures pētnieku, džeza mūziķi, Dr.art. Indriķi Veitneru un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīti Zāģeri.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri nolemts iecelt latviešu sabiedrisko darbinieci Kanādā, ilggadējo nevalstiskās organizācijas Tribute to Liberty valdes locekli Alīdi Ausmu Forstmani, latviešu sabiedrisko darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs, ilggadējo Aiovas latviešu biedrības vadītāju Imantu Kalniņu, ilggadējo Rīgas 25.vidusskolas vēstures skolotāju Rudīti Liepiņu, Mākslas galerijas Daugava vadītāju, mākslas zinātnieci Andu Treiju.
Valsts prezidents Egils Levits svinīgos apbalvojumus visiem 74 saņēmējiem pasniegs Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienas svinīgajā ceremonijā 18.novembrī Rīgas pilī.
Valsts prezidenta kancelejā atzīmē, ka Valsts augstāko apbalvojumu vēsturē 2019.gads ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 95 gadiem, 1924.gada 25.martā, pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, kas nodibināts par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. 1938.gadā papildus Triju Zvaigžņu ordenim tika nodibināti vēl divi ordeņi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.
1994.gada 25.oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu Par Triju Zvaigžņu ordeni, ar kuru atjaunoja 1924.gadā nodibināto Triju Zvaigžņu ordeni. Levits, 1994.gadā būdams tieslietu ministrs, bija viens tiem, kuri atbalstīja ideju par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas nepieciešamību. Viestura ordeni un Atzinības krustu atjaunoja 2004.gadā.