Arēna Rīga: sava Rīgas Dinamo halle ir Savicka PR gājiens

Itera Latvija vadītāja Jura Savicka paziņojums par savas halles celšanu Rīgas Dinamo vajadzībām ir uzskatāms par PR gājienu, lai samazinātu Arēna Rīga cenu pie iespējamās atpirkšanas no pašreizējā īpašnieka – AS Rietumu banka.

Tā intervijā BNN.LV paziņojis Arēna Rīga izpilddirektors Edgars Buncis. Viņš pieskaras arī citiem jautājumiem par arēnas saimniecisko darbību, uzsverot, ka Arēna Rīga pagājušo gadu noslēgusi ar nelieliem zaudējumiem, kuru apjoms BNN.LV netika precizēts.

Kas ir mainījies jūsu menedžmentā vai attīstības plānos ar jauno īpašnieku AS Rietumu banka, kas pārpirka halli pirms gada?

No praktiskā viedokļa nekas nav mainījies. No saimnieciskā aspekta banka ir ienākusi ar savu kompetenci attiecībā uz naudas pārvaldības jautājumiem un ar savu skatījumu uz piegulošā kvartāla attīstību. Arēna Rīga šajos piecos pastāvēšanas gados vienmēr darbojās kā biznesa struktūrvienība, arī būdama Merks vai divu privātpersonu īpašumā. Pildām tās funkcijas, kas ir mūsu pamata profils, nevis pakļaujoties kādām īpašnieku vēlmēm vai iegribām.

Kā saprast Itera Latvija vadītāja un Rīgas Dinamo valdes priekšsēdētāja Jura Savicka izteikumus, ka viņi varētu celt jaunu hokeja arēnu savai komandai? Jūs to uzreiz novērtējāt «kā šāvienu sev kājā». Vai esat atraduši kopsaucēju?

Dinamo un Itera Latvija lietu ir vērts sadalīt divos atšķirīgos aspektos. Pirmais, ja mēs runājam par Dinamo spēļu praktisko organizēšanu un spēlēšanu, domāju, ka tur viss ir labākajā kārtībā. Patiesi varam lepoties, ka ar Arēna Rīga ieguldījumu Dinamo ir tāds, kāds ir. Pateicoties mums, Dinamo ir atzīts mārketinga līderis kontinentālajā hokeja līgā un nav saņēmis nevienu pārmetumu par to, kā ierīkots laukums vai kā noorganizēti borti, drošības pasākumi utt. Otrais ir politiskais līmenis un Savicka izteikumi ir balstīti uz to, ka klubam Rīgas Dinamo būtu nepieciešama sava halle. Kas arī būtu atbalstāms. Taču Rīgā ar 750 līdz 800 tūkst. iedzīvotāju nevarētu uzturēt divas šādas daudzfunkcionālas halles.

Vai tad būtu divreiz dārgākas hokeja biļetes nekā tagad?

Lai Rīgas Dinamo finansiāli izdzīvotu, arī divreiz dārgākas hokeja biļetes to neatrisinātu. Problēma būtu iekš tā, ka neba viņi varētu uzturēt šo halli tikai ar hokeja spēlēm. Tāpēc vienā brīdī viņi sāktu konkurēt ar mums un censtos piesaistīt koncertus, kas būtu tikai loģiski. Tā būtu neveselīga konkurence ar nesamērīgiem ieguldījumiem un vispārēju cenu samazināšanos, līdz ar to galarezultāts abām hallēm būtu nekāds. Tās viena otru noēstu. Šādi viņi neatrisinātu jautājumu par treniņu organizēšanu, būtu jādomā par papildus treniņu halles izbūvi un par to, pie kādiem transporta mezgliem tā atrastos, lai būtu ērti skatītājiem. Tos Rīgā nav tik viegli atrisināt.

Vai ar hokeja spēlēm ir iespējams ieinteresēt ilgtermiņa reklāmdevējus un/vai sponsorus?

Tas, ka Rīgas Dinamo pārslēdz līgumu ar Arēna Rīga tikai uz vienu gadu, traucē mums piesaistīt sponsorus un strādāt ar lielākiem reklāmdevējiem, kas vēlas uzrunāt hokeja spēļu auditoriju. Pavīd interese, taču, tiklīdz uzzina, ka jūnijā – jūlijā mums atkal priekšā līguma pagarināšana uz vienu gadu, šī interese noplok.

Manuprāt, Jura Savicka paziņojums par savas halles celšanu Rīgas Dinamo vajadzībām ir uzskatāms par PR gājienu, lai samazinātu Arēna Rīga cenu pie iespējamās atpirkšanas no pašreizējā īpašnieka – AS Rietumu banka. Taču nav ziņu, ka šāds darījums tiktu apsvērts.

Kā izmantosiet ārzonu pie Arēna Rīga?

Ļoti tuvu – projekta izstrādes stadijā ir hokeja treniņu halles būvniecība. Tas atvieglotu gan treniņus bērniem un pieaugušajiem – amatieriem šajā Daugavas pusē, gan ļautu noslogot šo halli. Jo nosacīti konkurenti ir Daugavas stadiona ledus halle un hokeja skola Rīga jeb 55.vidusskola, kam servisi nav pietiekamā līmenī. Labākās halles ir izvietotas otrā pusē Daugavai – Inbox Piņķos un Volvo halle Imantā, kas sagādā stresu un grūtības pēc darba, lai turp nokļūtu. Arī Rīgas Dinamo treniņi šeit uz vietas atrisinātu ļoti daudz praktiskas dabas problēmu.

Kas no Arēna Rīga redzespunkta ir ienesīgāks sporta veids – hokejs vai basketbols?

Basketbola spēles notiek ļoti maz. Basketbols savus ziedu laikus piedzīvoja 2008./2009.gada sezonā, kad vidēji uz spēli nāca 4400 skatītāju. Protams, ar hokeju tas ir nesalīdzināmi, jo jau trīs pēdējās sezonas caurmērā katru hokeja spēli apmeklē ap 8000 cilvēku. Ceru, ka tiks atjaunots šis sporta veids nr.1 Latvijā, taču pašlaik basketbols klubu līmenī piedzīvo smagākus laikus.

Kam ir grūtāk nodrošināt servisu – pasaules mēroga zvaigznei Kailijai Minogai vai Latvijas mēroga māksliniecei Lindai Leen?

No Arēna Rīga viedokļa lielāku laiku organizatoriski paņem tieši vietējie koncerti. Jo viss kopums tiek radīts un būvēts šeit uz vietas. Ja runājam par pasaules mēroga zvaigznēm, tad viņi brauc jau ar ļoti atstrādātu mehānismu un saliedētu šovu ražošanas procesu. Viņi piebrauc septiņos no rīta, pl.13 vai vēlākais pl.14 ir mēģinājums, pl.20.00 ir koncerts un pl.3.00 visi ir projām. No viņu puses ir izvirzītas prasības, ko mēs laicīgi sakārtojam un pielāgojam, sākot ar telekomunikācijām, beidzot ar ventilāciju un ūdens pieslēgumiem. Šiem lieliem koncertiem viss ir zināms, kā minimums, nedēļu pirms norises dienas. Ja salīdzinām Dinamo spēli ar pasaules zvaigznes koncertu, tad koncertā, protams, mēs nopelnam vairāk.

Ja Kongresu namu pārbūvēs par Rīgas pilsētas koncertzāli, vai tas varētu jums noņemt klausītājus?

Uzskatu, ka nē. Rīgai ir vajadzīga koncertzāle. Kad gāja runa par AB dambi, laiks nebija īsti piemērots ar cilvēku vēlmi redzēt ko tādu. Šis laiks ļoti mainīs mūs un pakāpeniski sāksim novērtēt tādu izklaidi kā klasisko – augstvērtīgo mūziku. Tā ir pietiekami dārga. Liela simfoniskā orķestra vai džeza mākslinieku uzstāšanās izmaksas ir samērojamas ar popmūziķu cenām. Nebūt nav lētākas. Koncertzāle ar mazu vietu skaitu tikai paaugstinātu biļešu cenas. Nevienam nav noslēpums tas, ka Arēna Rīga nav koncertzāle un nevaram izpildīt visas maksimālās prasības, kas attiecas uz akustiku. Ja šī nozare varētu piesaistīt vairāk klasisko koncertu un uz skaņu īpaši orientētu pasākumu, tad Rīgas pilsēta un arī mēs būtu ieguvēji. Tas uzlabotu galvaspilsētas popularitāti un tēlu pasaulē, jo šobrīd mūs neuztver kā ļoti maksātspējīgu publiku. Un kā pilsētu, kurai pasaules tūres ietvaros noteikti būtu jābrauc cauri. Tā finanšu krīze, kas skāra Latviju un vēl aizvien to skar, ļoti smagi atsaucās uz šo industriju. Jo mākslinieki bieži vien, izvēloties tūres vietas, labprātāk apbrauc Baltijas valstīm apkārt un nav gatavi riskēt ierobežotās pirktspējas dēļ.

Kā jūs komplektējat savus štatus?

Arēna Rīga visus pakalpojumus maksimāli nodod ārpakalpojumu sniedzējiem. Kā viņi darbojas, tas ir viņu kompetencē. Mūsu štatā ir 16 cilvēki, kolektīvu man izdevies nosargāt un tas nav mainījies jau četrus gadus. Īpašnieki mainās, bet Arēna Rīga kā liels kuģis peld tikai uz priekšu. Mums ir savi diennakts dežuranti. Pasākumu apsardze ir rīkotāju pārziņā, ar ko viņi slēdz līgumus. Mēs savos līgumos prasām gan civiltiesisko apdrošināšanu no pasākumu organizētājiem, gan arī papildus nodrošināmies paši.

Vai esat aprēķinājuši pērnā gada apgrozījumu un peļņu?

2010.gadu esam noslēguši ar 117 dažādiem pasākumiem, ko apmeklēja 580 000 skatītāju. Mums bija nelieli zaudējumi.