Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta ceturtdien, 6.februārī, apmierināja maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana prasību, atzīstot viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju strīdā ar Sergeju Zaharjinu.
No Zaharjina par labu Lipmanam piedzīti tiesas izdevumi 18 808 eiro apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi 138 769 eiro apmērā, bet kopā – 157 577 eiro.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā Zaharjinam noteikts desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Pilns spriedums lietā būs pieejams no 21.februāra, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Zaharjina pārstāve zvērināta advokāte Sintija Radionova uzskata, ka spriedums nav taisnīgs un likumīgs, bet par pārsūdzēšanu tiks lemts pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu.
Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks norādīja, ka šis ir gala nolēmums šajā strīdā, jo pēdējo reizi lieta tika vērtēta pēc būtības. Viņš pauda nožēlu, ka šāds spriedums nebija pasludināts vismaz pusgadu iepriekš, jo tas varētu izglābt Liepājas metalurgu.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju.
Akcijas tika nodotas tāpēc, ka Liepājas metalurgam bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs – ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.
Pēc advokāta teiktā, Lipmans nekad neesot nodevis Zaharjinam īpašuma tiesības uz saviem 11,5% Liepājas metalurga akciju, bet tikai uzticējis Zaharjinam pārvaldīt šīs akcijas līdz brīdim, kad būs veiksmīgi noslēgusies Liepājas metalurga ražošanas procesa modernizācija. 2009.gadā Lipmans sācis atprasīt it kā sev piederošās akcijas, jo Liepājas metalurga vadība publiski paziņojusi, ka uzņēmuma modernizācija pabeigta. Tomēr Zaharjins atteicies Lipmanam akcijas atdot, skaidroja Rebenoks.
Kā ziņots, kriminālprocesā, kas tika sākts saistībā ar iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību, Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pagājušā gada 14.maijā veica 14 kratīšanas uzņēmuma vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos. ENAP priekšnieks Gatis Gudermanis toreiz žurnālistiem skaidroja, ka kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti, tostarp datori un dokumenti.
Gudermanis iepriekš paziņoja, ka kriminālprocess ir diezgan apjomīgs, tāpēc ātrus izmeklēšanas rezultātus policija nesola. ENAP lietas izmeklēšanā sadarbojas ar ārvalstīm, taču netiek atklāts, ar kurām. Policija arī sadarbojas ar Valsts kasi un vērtē uzņēmumā veiktā audita rezultātus.
Prokuratūra atcēlusi aizdomās turētā statusu Zaharjinam un Iļjam Segalam. Pērn vasarā VP piemēroja aizdomās turētā statusu S.Zaharjinam, toreizējam Liepājas metalurga padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga teica, ka Liepājas prokuratūras prokurors kā lietu uzraugošais prokurors šādu lēmumu pieņēma, jo uzskata, ka lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turamo nav pietiekami pamatoti.
Pašlaik šīs personas ir atzītas par personām, pret kurām ir sākts kriminālprocess, – konkrētais kriminālprocess izmeklēšanas turpināšanai atrodas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Liepājas prokuratūras prokurors šajā kriminālprocesā nolēma atcelt cietušā statusu uzņēmējam Kirovam Lipmanam.
Savukārt ENAP pārsūdzējusi Liepājas prokuratūras prokurora Ulda Kursinska lēmumu, ar kuru atcelts aizdomās turētā statuss minētajām personām.
102.000.102.6545